Ekonomists: Krīze nav būtiski satricinājusi piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu apmēru

Nauda. Ilustratīvs attēls

FOTO: pexels.com

Krīze saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanu nav būtiski satricinājusi piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu apmēru, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

"Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares," norāda Purviņš, vienlaikus piebilstot, ka krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apmērus būtiski nav satricinājusi.

Viņš atzīmē, ka nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas līdz ar ierobežotām eksporta iespējām gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo triju mēnešu laikā ir audzis.

Savukārt kreditēšanā pašreizējā patērētāju un banku noskaņojuma apstākļos vērojams portfeļa samazinājums, tomēr tas nav straujš un būtiski neatšķiras no pirmskrīzes mēnešu tendencēm. Banku piesardzību kredītu standartu ziņā un aizņēmēju maksātspējas perspektīvu izvērtējumu daļēji līdzsvarojusi atbalstošā monetārā politika un banku sektora elastīgā pieeja aizņēmēju esošajām saistībām.

Purviņš norāda, ka iekšzemes noguldījumu atlikums martā-maijā palielinājās par 3,6%, tostarp mājsaimniecību noguldījumi auga par 3,8%, savukārt nefinanšu sabiedrību noguldījumi - par 0,4%. 

Līdz ar to iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps maijā sasniedza 10,7%, tostarp mājsaimniecību sektorā bija pieaugums par 10,1%, bet nefinanšu sabiedrību sektorā - par 8,4%. 

Purviņš arī atzīmē, ka īpaši strauju kāpumu pasaules finanšu tirgu svārstību laikā piedzīvojuši nebanku finanšu iestāžu noguldījumi Latvijas bankās - triju mēnešu laikā tie auguši par 21,1%, kāpumu lielā mērā nosakot pensiju fondu uzkrājumiem.

Savukārt iekšzemes kredītportfelis martā-maijā saruka par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam pieaugot par 0,3%, bet mājsaimniecību kredītportfelim praktiski nemainoties. Vien nebanku finanšu iestādēm izsniegtie kredīti trīs mēnešu laikā saruka - par 2%.

Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu ietekmi, turpināja nostiprināties negatīvajā sektorā, veidojot kritumu 2,3% apmērā, tostarp kredītiem nefinanšu uzņēmumiem bija kritums par 2,5%, kamēr niecīgs pozitīvs gada kāpums vēl saglabājās mājsaimniecību kreditēšanā - par 0,1%. 

"Kredītportfeļa atlikumu krīzes mēneši gandrīz nemainīja, bet ietekme uz jauno kredītu apmēru aprīlī un maijā bija redzama. Šajos mēnešos krasi auga pārskatīto, bet būtiski samazinājās no jauna izsniegto kredītu apmērs - mājsaimniecībām tas vidēji mēnesī bija vien 45 miljoni eiro (vidēji mēnesī 2019.gadā - 73 miljoni eiro), bet nefinanšu sabiedrībām - 48 miljoni eiro (pērn - 84 miljoni eiro)," atzīmē Purviņš.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2019.gada maija beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 11,459 miljardi eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 13,396 miljardi eiro.

Uz augšu