Līdzšinējās vērtības šaubu ēnā jeb kā pandēmija mainīs ierasto pasaules kārtību (6)

Zāļu un vakcīnu pret koronavīrusu pašlaik nav, taču zinātnieki paātrinātā tempā pie tā strādā. Vēl milzīga slodze ir uz veselības aprūpes sistēmām visā pasaulē. Lai mazinātu vīrusa izplatību, pasaulē no jauna tiek atvērtas robežas. Globalizācijas priekšrocības, demokrātijas efektivitāte, salīdzinot ar autoritāriem režīmiem, ir likušas šaubīties par šo sistēmu iespējām. Arī ASV, kas ir pasaulē bagātākā valsts, nespēj veiksmīgi tikt galā ar jaunajiem draudiem.

Šeit ir jājautā, kādēļ Ķīnas metodes, izsekošana piespiedu kārtā, kļuva par efektīvākajām cīņā pret pandēmiju un ko tas nozīmē citām valstīm? Kā mainīsies globālās lomas ASV un Krievijai un kāda nozīme būs autoritāriem un pat totalitāriem režīmiem pēc pandēmijas?

Krievijas riski: naftas dominances zudums un privātā sektora samazināšanās

Krievijas valdības priekšsēdētāja palīgs Georgijs Idrisovs atzina, ka saslimstība Krievijā mazinās, taču ne tik ātri kā sākotnēji bija cerēts. Varasiestādes ir spējušas veiksmīgi apkarot saslimstības izplatību un Krievijai ir vairāki pozitīvi aspekti, par ko priecāties – salīdzinoši zema mirstība, kā arī atsevišķu ekonomikas sektoru atlabšana, piemēram, pakalpojumu jomā.

Te gan jāpiezīmē, ka Krievijas ekonomika šogad, līdzīgi kā citās valstīs, kritīsies. Tomēr tā nav tikai pandēmijas, bet gan visas valsts struktūras problēma.

Kā norāda Krievijas bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins, tuvāko 10-20 gadu laikā viens no galvenajiem izaicinājumiem Krievijas ekonomikai būs atkarība no naftas. Šajā gadā naftas cenu ievainojamība sasniedza jaunu mērogu, kad nākotnes līgumu cena bija pat negatīva.

“Pasaulē var notikt lielas ekonomikas pārmaiņas, kurās naftai būs daudz mazāka loma. Krievijai ir nepieciešams steidzami sākt darbu pie citām ekonomikas jomām. Varbūt Krievija spēs saglabāt naftas ieguvi esošajos apjomos, tomēr nauda, ko Krievija iegūs no naftas pārdošanas, noteikti samazināsies.

Nafta kļūs par parastu preci ar parastu rentabilitāti un tās ieguve vairs nebūs tik interesanta,” norādīja Kudrins.

Tāpat pandēmija ir saasinājusi Krievijas kompāniju nacionalizācijas risku. Lielākās cietējas no tā var būt aviokompānijas un citas, kurām būs grūti izdzīvot bez valsts atbalsta. Tiek norādīts, ka pēdējo 20 gadu laikā Krievijas valsts daļa privātajā sektorā ir pieaugusi līdz 46-48% no IKP. Kā norāda eksperti, Krievijai izdevīgāks variants ir atbalstīt privātā sektora attīstību.

Vēl viena Krievijas problēma – būtiska atpalicība no Eiropas rūpniecības sektorā. Šajā jomā Krievijai ir nepieciešams digitalizēt rūpniecības procesus. Pandēmijas laikā būtiski ir palielinājušies interneta veikalu un citu platformu tirdzniecības rādītāji, taču pašlaik tā vēl nav kļuvusi par visaptverošu tendenci.

Ir arī citi riski – novecojušie regulējumi vairākās nozarēs, nepietiekami izdevumi veselības aprūpei un izglītībai.

Krievijas ekonomists Aleksandrs Auzans norāda, ka Krievijā pēdējo 20 gadu laikā ir pastāvējuši divi nosacīti sociālie līgumi. Pirmais – “patērētāju līgums”, kad cilvēki bija gatavi upurēt politiskās iespējas apmaiņā pret dažādām mantiskām vērtībām. Šāda nosacīta vienošanās bija spēkā līdz 2011. gadam.

“Otrs līgums bija ģeopolitisks. Tas bija laikā, kad sabiedrības ienākumi turpināja samazināties, bet atbalsts valdībai no 2014. līdz 2018. gadam bija ļoti augsts.

Tagad sabiedrībā ir izveidojusies uzticības krīze valdībai un veidojas jauns sociālais līgums, ko varētu nosaukt “sociāldemokrātija, tikai bez demokrātijas”.

Šajā gadījumā varētu tikt pārskatīti to iedzīvotāju nodokļi, kuru ienākumi ir zem vidējā līmeņa,” norāda Auzans.

ASV riski: politiska un sociāla šķelšanās

ASV pašlaik piedzīvo lielu ekonomiskās attīstības kritumu, norāda Kolumbijas universitātes profesors Džefrijs Sakss. Viņu atbalsta Bostonas universitātes profesors Lorenss Kotlikovs. Pēc viņa vārdiem, ASV ekonomikas sabrukuma draudi ir reālāki nekā 2008. gadā, un jau drīzumā tas būs visiem redzams. ASV katrs piektais uzņēmums pandēmijas dēļ piedzīvoja bankrotu. Kotlikovs norāda, ka vissarežģītākajā situācijā ir nokļuvušas mazās kompānijas, kas nodarbojas ar tirdzniecību un tūrismu.

ASV politika attiecībā uz vīrusa ierobežošanu ir bijusi, maigi izsakoties, kļūdaina – valstī no Covid-19 ik dienas mirst ap 1000 cilvēku, bet kopumā miruši vairāk nekā 160 000. Atbildību par to prezidents Donalds Tramps noveļ uz štatu vadītāju pleciem. Štatu vadītāji saprot, ka situācija ir kļuvusi bīstama viņu karjerām tikai tāpēc, ka ik dienas mirst ļoti daudz cilvēku. Tomēr piespiest amerikāņus ievērot distancēšanās noteikumus varētu tikai ar dažādiem federālās valdības lēmumiem.

Kāda ir Trampa politisko un ekonomisko lēmumu loģika, pateikt ir grūti, norādīja Sakss. Viņš uzsver, ka sākotnēji prezidents vispār bija pret jebkādas karantīnas ieviešanu, aicināja uzņēmumus pēc iespējas ātrāk atjaunot darbu, atvērt skolas un augstskolas, kā arī turpināt politiskos procesus.

Pašlaik ASV nav nacionāla mēroga politikas saistībā ar vīrusa ierobežošanu. Kā uzskata Sakss, Trampam esot pie varas, šāda politika arī netiks īstenota.

“Pašlaik štati atgādina Brazīliju. Ir pieaugošs nevienlīdzības līmenis, populisms, jebkādas epidēmijas apturēšanas taktikas trūkums, daudz nāves gadījumu, it īpaši nabadzīgāko iedzīvotāju vidū.

Tajā pašā laikā Tramps cenšas sākt auksto karu ar Ķīnu un rēķinās, ka Krievija šajā karā varētu atbalstīt Trampu, lai gan tas ir ļoti šaubīgi,” teica Sakss.

Tieši tāpēc ASV nākotne ir atkarīga tikai no politikas, respektīvi – tieši no šā gada rudenī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, uzskata eksperts. Valsts jau pašlaik ir politiski sašķelta – aptuveni 40-45% iedzīvotāju atbalsta Trampu, bet vairāk nekā puse – 55-60% cilvēku ir pret Trampu. Līdz ar to šā gada vēlēšanās Trampa izredzes pret viņa demokrātu konkurentu Džo Baidenu tiek vērtētas kā 50 pret 50.

Tāpat ASV ekonomika pandēmijas dēļ ir saasinājusi nevienlīdzību ASV – valsts ekonomika faktiski ir pārcēlusies uz tīmekli, kas pastiprināja tādu kompāniju kā “Amazon”, “Apple”, “Google” un “Facebook” pozīcijas.

“Džefs Bezoss, “Amazon” vadītājs, pandēmijas laikā sāka pelnīt prātam neaptveramas summas. Tas pats attiecas arī uz [“Facebook” dibinātāju] Marku Zakerbergu, [“Microsoft” dibinātāju] Bilu Geitsu un citiem miljardieriem,” saka Sakss.

Savukārt Kotlikovs uzskata, ka

Ķīna jau tuvākajā nākotnē kļūs par galveno ekonomiku pasaulē: “Tur, kā arī Āfrikas valstīs, Indijā, Tuvajos Austrumos, ir gaidāma strauja ekonomiskā izaugsme, līdz ar to mainīsies ekonomikas ietekmes poli.

ASV kļūs par otršķirīgu ekonomiku – tieši tāpat kā Krievija, un tās daļa globālajā IKP nesastādīs vairāk kā piecus procentus,” sacīja Kotlikovs.

Kaut kādā mērā Tramps pandēmijas laikā ir pārbaudījis ASV institucionālo sistēmu, pierādot, ka arī kodolbumbas trieciena rezultātā šī valsts neietu bojā. Lieli apdraudējumi ASV ir saistīti ar iepriekš pieminēto nevienlīdzību, jo pēc karantīnas cilvēkiem būs saasināta uztvere un emocijas par to, kas ir labi un kas ir slikti.

Kā pandēmija atgrieza dienaskārtībā jautājumu par totalitārismu

Pēdējo 30 gadu laikā pasaule ir pieradusi dzīvot diapazonā no autokrātijas līdz demokrātijai, bet totalitārisms tiek uzskatīts par 20. gadsimta vēsturisku izņēmumu. Tomēr arī 21. gadsimtā tā ir realitāte. Tā, piemēram, Ķīna koronavīrusa krīzes laikā ir piedāvājusi savu pārvaldes modeli, kas izrādījies pietiekami efektīvs. Tajā ar digitālo ierīču starpniecību tiek rūpīgi sekots līdzi katra pilsoņa ikdienai, un jaunās tehnoloģijas lieti noder šādai izsekošanai.

“Tajā pašā laikā mums ir jāatzīst, ka Ķīna ļoti efektīvi ir tikusi galā ar pandēmijas ierobežošanu, un tas ir liels sasniegums, lai gan ir liels risks, ka cilvēki būs pilnībā pakļauti valdības kontrolei,” norāda Sakss.

Par ASV runājot – tehnoloģiskā industrija šajā valstī ir kļuvusi daudz militarizētāka: pirmdien kļuva zināms, ka Īlons Masks un viņa kompānija “SpaceX” ir parakstījusi līgumu ar Pentagonu, un ar to sadarboties vēlas arī “Amazon”, “Google” un tās māteskompānija “Alphabet”.

Arī Kudrins norāda, ka ciparu tehnoloģijas var dot vairāk demokrātijas iespēju, piemēram, ieviešot vēlēšanas tīmeklī, tādējādi izslēdzot iespēju, ka vēlēšanu rezultāti varētu tikt viltoti.

Vai valdības izmantos jaunās tehnoloģiskās iespējas vērot pilsoņu privāto dzīvi monopola interesēs un vai cilvēks tiks aizsargāts – tie ir jautājumi, kas pašlaik nodarbina daudzu ekspertu prātus.

Piemēram, Dienvidkoreja ir efektīvi pierādījusi, kā tehnoloģijas izmantot iedzīvotāju labā, piemēram, ātri un efektīvi noteikt saslimušo un izolēt viņu, tādējādi novēršot tālāku slimības izplatību.

Jautājums par cilvēku personīgajiem datiem ir pats svarīgākais valdību izaicinājums tuvākajā laikā. Pieeja datiem par cilvēku pārvietošanos, viņu paradumiem mājās un veselības stāvokli var valdībām palīdzēt novērtēt kā epidemioloģisko mēru efektivitāti, kā arī sociālā un ekonomiskā atbalsta efektivitāti, kā pieņemt lēmumus.

Jautājums par to, kā atbildīgi vai bezatbildīgi cilvēki, būdami pie varas, turpinās pieņemt lēmumus, joprojām būs atklāts. Piemēram, Kotlikovs stāsta, ka skolas gados bijis apmaiņas programmā Vācijā, kur dzīvojis ģimenē, kurā tēvs bija dienējis vācu armijā un cīnījās Austrumu frontē. Šis cilvēks teica, ka vēl ļaunāks par nacismu var būt fakts, ka ar bērniem nav iespējams runāt godīgi, jo viņi skolā var izpļāpāt ko lieku. Un tas bija piemērs, ka nacistiem mūsdienu tehnoloģijas, lai sekmīgi izsekotu cilvēkus, nemaz nebija vajadzīgas.