Premjers ticies ar Latvijas Bankas prezidentu; pārrunātas nodokļu izmaiņas

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks (no kreisās) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver nepieciešamību vairot ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju ar 2021.gada valsts budžeta palīdzību.

Premjera birojā informēja, ka Ministru prezidents trešdien ar Latvijas Bankas prezidentu pārrunāja valdības darbu pie 2021.gada budžeta projekta, kas ietver arī izmaiņu izstrādi nodokļu sistēmā. Amatpersonas uzsvēra, ka budžeta projekts un izmaiņas nodokļu sistēmā ir solis pareizā virzienā ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas vairošanai.

Ministru prezidents informēja Kazāku par 2021.gada budžeta projekta, kā arī izmaiņu nodokļu sistēmā izstrādes gaitu un galvenajām prioritātēm.

Kariņš norādīja, ka 2021.gada budžeta projektā paredzēts finansējums mediķu un skolotāju algu palielinājumam, kā arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta palielināšanai, lai ievērotu likuma prasības un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus. Tāpat, pēc premjera paustā, izmaiņas nodokļu sistēmā paredz ieviest lielāku taisnīgumu attiecībā uz sociālā nodokļa samaksu, samazināt darbaspēka nodokļus un atslogot zemo algu saņēmējus.

Savukārt Latvijas Bankas prezidents pauda atbalstu valdības iecerēm samazināt 2021.gada budžeta deficītu, kā arī sākt pakāpeniskas un vairāku gadu perspektīvā plānotas nodokļu izmaiņas.

Pēc Kazāka teiktā, tas nebūt nav galapunkts, bet sākuma soļi, pakāpeniski virzoties uz ekonomikas konkurētspējas vairošanu, izmantojot budžeta un nodokļu politikas instrumentus.

Amatpersonas arī pārrunāja Latvijai pieejamā Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējuma iespējami labākos ieguldīšanas veidus un bija vienisprātis, ka tam jākalpo vienam mērķim - Latvijas ekonomikas izaugsmei.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome konceptuāli vienojās par 2021.gada budžeta projektu.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados. Tāpat akadēmiskā personāla minimālo atlīdzības likmju paaugstināšanai sniegts priekšlikums par finansējumu 7,2 miljoni gan 2021.gadā, gan turpmākajos gados.

Uz augšu
Back