Banku ekonomisti: Covid-19 pandēmijas otrā viļņa negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecību būs mērenāka

"Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norādīja, ka mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara - vidēji trijos vasaras mēnešos tirdzniecības apmēri auguši par 3,9%, lai gan kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bijusi stabila.

"Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā. Visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi," sacīja Komare.

Tāpat viņa norādīja, ka pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā, lai gan augustā kāpums nedaudz piebremzējās.

"Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt mājas aptieciņas

ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem. Tādējādi farmaceitisko preču kategorija turpinās uzrādīt labus rezultātus," prognozēja Komare. 

Viņa arī minēja, ka

augustā par 11% pieauga degvielas tirdzniecība, kas varētu būt saistīts ar aktīvāku atpūtu ārpus pilsētām un iedzīvotāju vēlmi apceļot Latviju,

jo jau augustā ceļošanas iespējas ārpus Latvijas bija visai ierobežotas.

"Vasaras mēnešu laikā novērotā attīstība pozitīvā virzienā raisīja cerības uz gaišāku nākotni," sacīja Komare, vienlaikus atzīmējot, ka "Swedbank" maksājumu karšu dati liecina, ka iedzīvotāju tēriņi augusta beigās un septembra pirmajā pusē sabremzējās, bet turpināja pārsniegt iepriekšējā gada līmeni, kamēr bankomātos izņemtās naudas apmērs joprojām bija zem pagājušā gada līmeņiem. 

Komare prognozēja, ka arī septembrī mazumtirdzniecība, visticamāk, vēl uzrādīs pozitīvu rezultātu gada izteiksmē, kaut gan patērētāju noskaņojums jau septembrī, salīdzinot ar augustu, kļuvis pesimistiskāks. 

"Patērētāju noskaņojums pasliktinājies, jo, redzot kā attīstās situācija ar koronavīrusa izplatību Eiropā, Baltijā un septembra beigās arī Latvijā, iedzīvotāju gaidas par ekonomiskās situācijas attīstību tuvākā gada laikā kļuvušas pesimistiskākas.

Turpmākā mazumtirdzniecības attīstība būs atkarīga no patērētāju noskaņojuma un to uzvedības.

Kaut gan gadījumu skaits pieaug, iedzīvotāji, tāpat kā valsts un uzņēmumi, ir labāk sagatavoti otrajam vilnim. Visaptveroša ekonomikas slēgšana vairs nebūs pirmais ierocis cīņā ar vīrusu. Tādēļ, lai gan vīrusa ēna nomāks aktivitāti, gan ekonomika kopumā, gan mazumtirdzniecība šoreiz tik krasas svārstības kā pavasarī, visticamāk, nejutīs," teica Komare.

Bankas "Citadels" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja - lai gan pēdējās nedēļas laikā arī Latvijā atkal ir sākusi pieaugt saslimstība ar Covid-19 un šobrīd visā Eiropā ir lielas bažas par pandēmijas otro vilni, ekonomikā pagaidām turpinās labo ziņu plūsma. 

"Mazumtirdzniecībā vasara ir bijusi ļoti veiksmīga, nozare lielā mērā ir atkopusies no Covid-19 šoka, un šā gada augustā mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 4,4% salīdzinājumā ar 2019.gada augustu. Tā ir iepriecinoša ziņa, un

mazumtirdzniecība šogad varētu būt viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā. Tomēr nozares labais sniegums šobrīd pilnībā neraksturo notiekošo ekonomikā,

un Covid-19 šoka ietekme uz ekonomiku ir bijusi ļoti nevienmērīga," pauda Āboliņš.

Viņš pieļāva, ka mazumtirdzniecības labais sniegums pēdējos mēnešos vismaz daļēji varētu būt saistīts ar pieprasījuma aizvietošanu. 

"Atšķirībā no tirdzniecības, daļa pakalpojumu nozaru joprojām saskaras ar dažādiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem un izjūt pieprasījuma kritumu. Tāpat iedzīvotāji ir piesardzīgi pret ceļošanu uz ārvalstīm un, kā liecina bankas "Citadele" klientu maksājumu karšu apgrozījuma dati, tēriņi izklaides, aviācijas, kā arī viesnīcu pakalpojumiem joprojām būtiski atpaliek no pirms Covid-19 līmeņa. Tā vietā cilvēki ir izvēlējušies iegādāties dažādas atpūtas un elektropreces, ceļot pa Latviju, kā arī veikt mājokļa uzlabojumus,"klāstīja Āboliņš.

Viņš piebilda, ka tādējādi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība augustā ir augusi par 26% salīdzinājumā ar 2019.gada augustu, sporta preču un spēļu tirdzniecībā bijis kāpums par 20,9%, savukārt degvielas tirdzniecībā - par 11,3%.

"Līdzīgas patēriņa tendences vērojamas arī citur pasaulē, un īstermiņā tas palielina pieprasījumu pēc rūpniecības precēm. Tomēr, manuprāt, ir ļoti liels jautājums, cik šis pieprasījums būs noturīgs. No mūsu klientu maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka

pēdējos divos mēnešos patēriņš Latvijā nav būtiski kāpis. Arī ienākumu pieaugums ir būtiski noplacis,

un, kā liecina Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji, patērētāju noskaņojums Latvijā septembrī vairs būtiski neuzlabojas. Papildus tam šobrīd ir vērojama uzņēmēju piesardzību pirms ziemas, ko rada bažas par iespējamu otro Covid-19 izplatības vilni. Tas var nozīmēt mazāk iepriecinošu ekonomikas ziņu plūsmu gada atlikušajos mēnešos un lēnāku nekā gaidīts ekonomikas atkopšanos 2021.gadā," sacīja Āboliņš.

Savukārt "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka augustā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu pieauga par 4,4%, un tas bija trešais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu pieaugumu gada laikā. Šādi mērot, tā ir straujākā izaugsme kopš februāra, lielā mērā pateicoties degvielas mazumtirdzniecības kāpumam par 11,3%. 

"Acīmredzot, ierobežotās iespējas doties uz tālajām ārzemēm veicināja ceļošanu Latvijā un reģionā.

Augustā un vasarā kopumā ļoti labi bija pārtikas tirdzniecības dati, kas liecina, ka Latvijā uzturējās vairāk cilvēku nekā šajā laikā parasti," pauda Strautiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka salīdzinājumā ar jūliju sezonāli izlīdzinātajos datos aktivitāte veikalos kopumā jau samazinājās par 0,7%. Vasaras pēdējā mēnesī tirdzniecību, visdrīzāk, vēl neietekmēja bažas par pandēmijas otro vilni, un patērētāju noskaņojums šajā mēnesī vēl strauji uzlabojās. 

"Iespējams, ka mērenos aktivitātes atplūdus izskaidro iepriekš atliktā patēriņa ietekmes mazināšanās. Ierobežotās iespējas iepirkties pavasarī palīdzēja panākt ļoti labus rezultātus jūnijā un jūlijā. Diemžēl septembrī patērētāju noskaņojums ir būtiski pasliktinājies. Mazumtirgotāju noskaņojuma indekss nedaudz vēl pieauga, acīmredzot, atspoguļojot patīkamo vasaras pieredzi, bet ar tirgotāju ticību gaišajai nākotnei rudenī var nepietikt," klāstīja Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka Covid-19 pandēmijas otrā viļņa ietekme uz veikalu apgrozījumu būs mērenāka, bet tā būs. Taču

nav sagaidāms, ka tuvāko mēnešu laikā varētu krasi pasliktināties nodarbinātības un ienākumu rādītāji.

"Šķetinot cēloņsakarību ķēdi, kas Latvijas ekonomikā sākas ārējā sektorā, lielām bažām it kā nav pamata. Latvijas eksportu veido nozares, kuru dzīvi vīruss nespēja sabojāt un nespēs, nozares, kuras ir gandrīz apstājušās un otrreiz apstāties nevar, kā arī jomas, kas ir krīzē citu iemeslu dēļ. Nauda uz Latviju ir nākusi un nāks, bet patēriņu, tostarp tirdzniecību var ietekmēt cilvēku uzvedības maiņa. Kā liek domāt notikumi valstīs, kur pandēmijas otrais vilnis jau ir aizvēlies krietni tālāk, cilvēki vairs nenobīsies tā, kā pavasarī, bet piesardzīgāki kļūs," teica Strautiņš.

Viņš arī minēja, ka

pārtikas tirgotājiem nebūtu jāsatraucas, taču, piemēram, apģērbu tirgotāji, atkal varētu piedzīvot grūtākus laikus.

"Šajā jomā izpaužas gan inficēšanās baiļu efekts, gan tas, ka cilvēkiem, vairāk laika pavadot mājās, mazāk rūp tas, ko viņi velk mugurā," skaidroja Strautiņš.

"Tuvākajā nākotnē būs daudz smalku dilemmu par to, kā savienot ekonomiskās aktivitātes saglabāšanu ar cilvēku drošību. Latvijā līdz šim ir panākts visveiksmīgākais kompromiss Eiropā, un veiksmīgā stratēģija netiek mainīta," teica Strautiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad augustā, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 4,4% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu. Tostarp pārtikas preču mazumtirdzniecībā bija pieaugums par 4,1%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apmērs, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 2%, bet autodegvielas - par 11,3%.