Plānots ieguldīt 1,3 miljonus eiro Latvijas tēla popularizēšanā (1)

LIAA direktors pavēstīja, ka 450 000 eiro plānots ieguldīt starptautiska mēroga kampaņās, 350 000 eiro iezīmēti mārketinga izdevumiem, 100 000 eiro paredzēti vietējā mārketinga kampaņām, savukārt valsts tēla koordinēšanas izdevumi varētu veidot 467 761 eiro.

Runājot par Latvijas Institūta (LI) pievienošanu LIAA, Rožkalns pavēstīja, ka LI tiks iekļauts atsevišķā departamentā, kura tiešais pienākums būs vienota valsts tēla ieviešana. Paredzēts, ka par padarīto un vēl darāmo tiks informēta Latvijas ārējā tēla politikas koordinācijas padome.

Tāpat Rožkalns deputātiem atzīmēja, ka LIAA kļūs par vienīgo institūciju, kas atbildēs par Latvijas valsts tēlu. Savukārt, pievienojot LI LIAA, būtiski netiks palielināts administratīvais slogs un četri LI darbinieki varēs fokusēties uz saviem darba uzdevumiem.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par plānoto finansējuma izlietojumu valsts tēla popularizēšanā, Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (KPV LV) uzsvēra, ka Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana ir jāskata kā biznesa plāns, jo pretējā gadījumā tās darbības, ko veic EM un citas ministrijas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un padarītu to pievilcīgu gan vietējiem, gan ārvalstu investoriem, būs liekas, ja uzņēmēji nepratīs tās izmantot. Tāpat viņš akcentēja, ka vienotā valsts tēla politika ir vitāli svarīga, lai Latvijā ieplūstu investīcijas.

Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Atis Lots pauda atbalstu vienotai pieejai valsts tēla veidošanā, tai skaitā LI pievienošanai LIAA, kas, viņaprāt, dos ne tikai plānoto rezultātu, bet ļaus iedarbīgi izmantot valsts budžeta līdzekļus.

"Runa, manuprāt, ir par vismazāko valsts pārvaldes institūciju ar četrām štata vietām un budžetu, kas sasniedz aptuveni 180 000 eiro gadā. Cerams, ka, apvienojot šos resursus ar LIAA, ieguvēji būs visi. Pozitīvi vērtējams, ka LIAA paudusi gatavību strādāt ne tikai ar mārketinga aktivitātēm, bet arī ar tādām tēmām kā ārpolitika, drošības politika, vēsture, kultūra, tradīcijas un citām," uzsvēra Lots, piebilstot, ka darbs ar šiem virzieniem nenes tūlītēju finansiālu atdevi, tomēr ilgtermiņā tās var dot arī tādu pienesumu.

ĀM valsts sekretāra pienākumu izpildītājs vērsa uzmanību, ka patlaban kopā ar LIAA un EM ir sagatavots konceptuālais ziņojums, kas nodots sabiedriskajai apspriešanai. Plānots, ka līdz gada beigām tas varētu nonākt izskatīšanā valdībā. Savukārt LI pievienošanu LIAA plānos noslēgt līdz nākamā gada 1.jūnijam.

LI direktora pienākumu izpildītāja Šarlote Līduma deputātiem pauda prieku, ka ir aktualizēts jautājums par Latvijas tēlu. Viņa precizēja, ka LI ir mazākā valsts iestāde ar budžetu, kas gadā veido nedaudz virs 160 000 eiro. Viņa norādīja, ka lielāko daļu izdevumu veido darbinieku algas un maksa par telpu īri, kas, Līdumas ieskatā, nav racionāli.

"Reorganizācija ir ļoti gaidīta. LI atbalsta vienotu pieeju valsts tēla veidošanā, lai radītu priekšstatu par Latviju kā stabilu valsti ar stabilu ekonomiku," akcentēja Līduma, norādot, ka LI turpinās runāt par Latviju kā eiropeiskās vērtībās balstītu valsti, tāpat tiks uzturēta saikne ar diasporu un runāts par, iespējams, neērtiem vēstures jautājumiem.