Latvijas IKP kritums mazāks nekā ES vidējais (6)

Tāpat SEB nav mainījusi Latvijas IKP pieauguma prognozes 2021.gadam un 2022.gadam, tāpat kā septembrī sagaidot, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomikā būs pieaugums 4,3% apmērā, bet 2022.gadā - 3,5% apmērā.

Latvijas IKP 2020.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada samazinājies par 3,1%.

Nav mainītas arī Latvijas gada vidējās inflācijas prognozes, joprojām sagaidot, ka šogad Latvijā patēriņa cenas augs vidēji par 0,3%, kamēr nākamajā gadā - par 1,9%, bet 2022.gadā - par 2,3%.

Par spīti kritumam, Latvijas ekonomikas dati ir iepriecinošāki nekā ES kopumā.

Straujākais ekonomikas kritums trešajā ceturksnī fiksēts Spānijā (-8,7%), Rumānijā (-6%), Čehijā (-5,8%), Portugālē (-5,7%), kā arī Beļģijā un Bulgārijā (abās valstīs -5,2%).

ES vidēji IKP trešajā ceturksnī, salīdzot ar tādu pašu periodu pērn, samazinājies par 4,3%, bet eirozonā - par 4,4%.

SEB šajā gadā Lietuvā sagaida nedaudz lielāku kritumu ekonomikā nekā iepriekš tika lēsts, bet Igaunijas IKP kritums šobrīd tiek lēsts mazāks nekā iepriekš.

SEB prognozē, ka Lietuvas IKP šogad samazināsies par 1,5% pretstatā iepriekš lēstajam kritumam 1,3% apmērā. Vienlaikus nākamajam gadam IKP pieauguma prognoze saglabāta 3% apmērā, bet 2022.gadam tā palielināta no 3% līdz 3,3%.

Savukārt Igaunijas IKP krituma prognoze šim gadam koriģēta no iepriekš lēstajiem 4,7% līdz 3,8%, nākamajam gada IKP pieauguma prognoze samazināta no 4% līdz 3,3%, bet 2022.gadam saglabāta 3,5% apmērā. Tāpat Igaunijas gada vidējās deflācijas prognozes šim gada palielināta no 0,5% līdz 0,6%, kamēr nākamajam gadam un 2022.gadam gada vidējās inflācijas prognoze nav mainīta un joprojām ir attiecīgi 1,8% un 2,3%.

"Līdz šim visas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ekonomikas uzrādījušas negaidīti labus rezultātus. 2020.gadā tās pieredzēs mazāku IKP kritumu nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Lielākajā daļā šo valstu plaša mēroga Covid-19 ierobežojumi bija relatīvi īsu laiku, savukārt to nozaru struktūra - lielāka pārtikas pārstrāde un rūpniecība - ir devusi ieguvumus, piemēram, Dānijas un Somijas ekonomikai. Ir daudz pazīmju, ka šis reģions otrā Covid-19 viļņa laikā var palikt mazāk skarts, salīdzinot ar pārējo Eiropu," norādīja bankā.

Neskatoties uz nedaudz brīvākiem ar Covid-19 saistītiem ierobežojumiem, Latvijas ekonomika ir cietusi smagāk nekā tās Baltijas kaimiņi, un Latvijas atveseļošanos sekmēs eksports. Vienlaikus atbalsta programmas ir ierobežojušas bezdarba līmeņa pieaugumu un palīdzējušas atbalstīt mājsaimniecības.