Satiksmes ministrija lūdzas Krievijai apturēt kravu plūsmas kritumu

Kravas vilcieni Jelgavas dzelzceļa stacijā. Ilustratīvs attēls

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Satiksmes ministrija Krievijai vēstulē lūdz atjaunot kravu plūsmu un ļaut attīstīt kravu ceļu Kaļiņingrada-Sanktpēterburga, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ar Krievijas dzelzceļa vadību runājis par jaunu kravu virzienu  Kaļiņingrada - Sanktpēterburga, taču eksprezidents Valdis Zatlers norāda - lūdzoša vēstule zaudētās Krievijas kravas atgūt nepalīdzēs, jo kravu plūsmas kritums ir gadiem ilgstošas mērķtiecīgas Krievijas politikas rezultāts. 

Kravu kritumam ir vairāki būtiski iemesli - sen pieņemts Krievijas lēmums izbūvēt savas ostas un plūsmu pārvirzīt uz tām, kā arī ekonomiskās sankcijas par Krimas okupēšanu un karu Ukrainā. 

Oktobrī Latvijas ostās vislielākais samazinājums bija oglēm, kas tiek vestas uz galveno ogļu termināli Krievu salā Rīgā. No plānotajiem vidēji 118 vagoniem dienā saņemti vien 39. Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem, bet tā vietā vidējais dienas rādītājs bija 724 vagoni. Kā liecina operatīvā informācija, novembris, iespējams, varētu būt labākais gada mēnesis, bet tas vēl ir tikai nedaudz pāri pusei.

"Nekā personīga" rīcībā nonākusi vēstule liecina, ka

"Latvijas dzelzceļš" turpina ar cerībām raudzīties Krievijas virzienā.

83

Satiksmes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis kā Krievijas un Latvijas transporta darba grupas vadītājs raksta savam kolēģim Maskavā Jurijam Petrovam, kurš vienlaikus ir arī Krievijas Federācijas transporta ministra palīgs. Vēstulē Latvijas puse vērš Krievijas kolēģu uzmanību uz to, ka kravu noformēšanai ir gara birokrātiska procedūra un tās ietekmē kravu apjoms dramatiski sarūk.

Shēma esot tāda, ka klienti izdara pasūtījumu, tad šo sarakstu apstrādā Krievijas dzelzceļa struktūra “Korporatīvā transporta pakalpojumu centrs”, tad jāsaņem saskaņojums Ekonomikas attīstības ministrijā un Transporta ministrijā un vēlreiz gala atzinums Krievijas dzelzceļā.

Šādā veidā oktobrī Krievijas puse nav saskaņojusi 94% no pieprasītā ogļu kravu apjoma -

83

klienti uz Latvijas ostām gribēja saņemt vairāk nekā 4800 ogļu vagonus, bet saskaņoti tikai 279. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieprasītā apjoma, kas nozīmē pilnīgu ogļu kravu piegādes apstāšanos. 

Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs.

No vēstules noprotams, ka "Latvijas dzelzceļa" vadība, pretēji solījumiem meklēt jaunus piegādātājus citviet pasaulē, ar Krievijas dzelzceļa pārstāvjiem vēl nesen tikusies, lai attīstītu jaunu kravu virzienu no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. "Latvijas dzelzceļš" jau esot veicis projekta aprēķinus, sākta saskaņošana, bet Krievijas puse kādu politisku apsvērumu dēļ ieteikusi Krievijas dzelzceļam tajā nepiedalīties. 

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidro: "Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumi būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šie plāni īstenotos. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai darbu."

Bijušais Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers gan iebilst:

"Lūdzoša vēstule nepalīdzēs. Tā ir Krievijas politika.

83

Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadus 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz. Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk, un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzas, kaut kas tiks dots - tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika."

Raidījums apgalvo, ka vēstule saskaņota ar Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Krievijā un neviena no iesaistītajām pusēm neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga. 

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) aicina nodalīt politiskās diskusijas ar Krieviju par vēsturi, Krimu un Ukrainu no praktiskiem, Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.

"Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas - mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa - pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur nepārkāpjot šos politiskos principus. (..) Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem.  Nebrauksim pa grāvjiem," uzskata Rinkēvičs. 

Vēl pagājušonedēļ Rīgā Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska intervijā TV3 ziņām pārmeta Eiropai nespēju rīkoties un ieviest sankcijas pret Lukašenko režīmu. Tieši Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bija tas, kurš asi nosodīja kādu ierobežojumu vēršanu pret Minsku un paziņoja, ka rietumvalstis mēģinot “uzmesties par tiesnešiem” Baltkrievijas leģitīmajam vadītājam, kas esot “nepieņemami modernajā pasaulē”.

"Nekā personīga" vēsta, ka ir tapusi vēl kāda cita vēstule, ko, visticamāk, rakstījuši kādi ostā strādājoši biznesmeņi. Tālāk par saskaņojumiem diplomātiskajos gaiteņos gan tā nav tikusi - stāvbremzi norāvis Latvijas vēstnieks Krievijā. Rinkēvičs atzina, ka šajā gadījumā tonis bijis pat ne tikai lūdzošs, bet gan "vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij".

"Cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs; tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā," atzina Rinkēvičs. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš šo projektu atteicās komentēt. 

Pēc Zatlera domām, Latvijas vienīgais ceļš ir ciešāka integrācija Eiropas Savienībā, bet austrumu virziens uzskatāms par iekonservētu līdz brīdim, kad to varēs atjaunot. Paļaušanās uz vienu pasūtītāju vienmēr vienā brīdī noved pie kraha. 

Vienlaikus raidījums, atsaucoties uz Ukrainas medijiem, vēsta, ka oktobrī par Ukrainas valstij piederoša uzņēmuma “Ukrainas dzelzceļš” (Укрзализныця) transporta pakalpojumu centra filiāles izpilddirektoru kļuvis pēc skandāla no "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja amata atlaistais Edvīns Bērziņš. Tieši viņš esot bijis tas, kura vadībā izstrādāts maršruts eksperimentālam Ķīnas konteineru vilciena sastāvam, kas pirms divām nedēļām atsūtīts uz Kijevu. 

Uz augšu
Back