Arī pandēmija un aizvadītie svētki radījuši būtisku ietekmi uz mūsu finansiālo situāciju, tāpēc SEB bankas privātā segmenta mārketinga vadītājs, Biznesa augstskolas "Turība" absolvents Kristaps Sadovskis sniedz septiņus ieteikumus, kā labāk plānot savu personīgo budžetu un monitorēt izdevumus, kā arī skaidro, kur vērsties pēc padoma finanšu jautājumos.

Gada sākums – lielāko pirkumu laiks

Janvāris ir īstais brīdis, kad sākt plānot budžetu, taču nav īstais, lai sāktu taupīt. Janvāra beigas un februāra sākums ir labākais brīdis gada lielākajiem pirkumiem, jo lielā daļā iepirkšanās vietu norisinās sezonas izpārdošanas un daudzas preces vai pakalpojumus iespējams iegādāties par izdevīgākām cenām.

Plānošana un sekošana plānam

Finanšu plānošana jeb finanšu pratība nepieciešama ne tikai gadījumos, kad trūkst līdzekļu, bet arī tāpēc, lai no esošajiem ienākumiem iegūtu pēc iespējas vairāk. Plānojot savu budžetu, ļoti būtiski ir apzināties ienākumus un izdevumus, netērējot vairāk par ieņēmumiem, kā arī nospraužot atbilstošus gada mērķus. Tikpat būtiska kā plānošana ir arī sekošana līdzi plāna izpildei ikdienā.

Uzskaites tabula kā daļa no finanšu pratības

Lai izstrādātais finanšu plāns darbotos, jāievieš vairāki paradumi, turklāt jāņem vērā, ka stabili paradumi neizstrādājas vienā dienā. Lai noteiktas lietas kļūtu par daļu no ikdienas, reizēm nepieciešamas divas vai trīs nedēļas, kad piestrādājam pie paraduma ieviešanas. Reizēm pat mēnesis.

Lielisks rīks, kas palīdzēs īstenot finanšu plānus, ir izdevumu uzskaites sistēma. Gada sākums ir pateicīgs laiks, kad var sākt veidot šo uzskaites tabulu. Ir lietderīgi pierakstīt izdevumus, analizējot – kam un cik daudz tērējam. Tehniski tabulu var veidot dažādi – kādam būs ērtāk rakstīt ar roku kladē, citam - izveidot izklājlapu lietojumprogrammatūrā Microsoft Excel. Mūsdienās finanšu uzskaites veidošanai ir pieejamas dažādas mobilās lietotnes, "Wallet by BudgetBakers", "My finances" u.tml.

Budžets jāplāno katram mēnesim

Plānot budžetu gada periodam ir grūti, ieteicamāk nospraust kādu konkrētu, lielāku individuālo mērķi gadam, bet ikdienas tēriņus plānot mēneša griezumā. Tā daudz uzskatāmāk redzēsim, kādi ir mūsu ieņēmumi, kādi izdevumi un kāds – atlikums, ja tāds ir. Mēnesi vai vairākus mēnešus nepieturoties pie plānotā, attālināsies arī gada mērķis, tomēr vēl būs laiks pārveidot plānu efektīvāk.

50/30/20 likums

Lai netiktu pārtērēti ikmēneša ieņēmumi un veidotos uzkrājumi, ieteicams izmantot budžeta plānošanas 50/30/20 likumu, kad 50% ienākumu tiek novirzīti obligātajiem tēriņiem, 30% - personīgajām vajadzībām un 20% - iekrājumiem vai kredītu atmaksai. Zinoši cilvēki iesaka šādi sadalīt ieņēmumus, lai sekmīgāk īstenotu plānoto.

Ikviens, protams, var nedaudz mainīt šīs robežas, atkarībā no ienākumu apmēra un dzīves apstākļiem, tomēr būtiski saglabāt šādu pozīciju proporciju, sedzot esošos ikdienas izdevumus un veidojot nelielu drošības spilvenu nākotnei esošo ieņēmumu ietvaros. 50/30/20 likums sniedz zināmu kontroli pār savām finansēm, atgādinot, ka nopelnītais jātērē mērķtiecīgi.

Trīs mēnešu drošības spilvens

Ņemot vērā situāciju ekonomikā ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, arī finanšu jomā jābūt ļoti reāliem un skaidru, izsvērtu skatījumu. Pakāpeniski atsākas kustība darba tirgū un ir virkne nozaru, kurās aktīvi tiek meklēti darba ņēmēji.

Neapskaužamā situācijā, protams, ir nonākuši darbinieki, kuri strādā tūrisma, ēdināšanas vai skaistumkopšanas nozarē. Patiesībā pandēmija ir uzskatāmi parādījusi nepieciešamību veidot drošības spilvenu vismaz trīs mēnešiem.

Dažādu pētījumu dati liecina, ka 90% no cilvēkiem, kuri zaudē darbu, aptuveni trīs mēnešu laikā var atrast citu darbu. Iespējams, ne tādā pašā ieņēmumu līmenī, tomēr tādu, kas sniedz iespēju segt neatliekamos tēriņus. Drošības spilvens nav jāievieš tikai tādēļ, ka esat nonākuši finansiālās grūtībās, bet arī, lai gūtu sava veida finansiālu brīvību – iespēju riskēt un mainīt, piemēram, darba vietu un sākt savu biznesu, nebaidoties par iztrūkumu nākamajos mēnešos.

Finanšu literatūra vai sociālo mediju profils

Lai gūtu vērtīgu padomu finanšu jautājumos, var vērsties pie kādas zinošas uzticamības personas vai iepazīties ar finanšu literatūru, piemēram, Roberta T. Kijosaki “Bagātais tētis, nabagais tētis”, Denijas Džonsones “Pirmie soļi ceļā uz paliekošu bagātību” un citi šo autoru darbi. Tāpat var palīdzēt iedvesmojošs sociālo mediju profils, kurā tiek publicēti padomi. Tomēr, ja plānojat nopietnu finanšu analīzi, ieteicams vērsties pie cilvēkiem, kuri ir profesionāļi un specializējas tieši šādos jautājumos. Finanšu konsultanti sastādīs precīzu plānu un, vadoties pēc tā, budžeta plānošana nesīs rezultātus.