LIAA: Baltkrievijas uzņēmumu piesaistē Lietuva ir priekšā Latvijai

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Baltkrievijas uzņēmumu piesaistē Latvijas konkurētspēja vairākos jautājumos atpaliek no Lietuvas, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA vadītājs deputātiem stāstīja, ka salīdzinājumā ar Lietuvu Latvijā atpaliek valsts institūciju reaģēšanas ātrums un visu pušu iesaiste, atbalsta instrumentu pieejamība un administratīvie šķēršļi. Tāpat ir nepieciešami atbalsta mehānismi, lai uzņēmumu darbinieku ģimenes locekļi spētu pārcelties uz Latviju.

Kā vēl vienu problēmu Rožkalns minēja, ka lielākajai daļai Baltkrievijas uzņēmumu nav partneru Latvijā, kuri varētu iesniegt uzaicinājumu un apliecinājumu, kas nepieciešams iebraukšanai Latvijā.

Starp Lietuvas priekšrocībām Rožkalns minēja ģeogrāfisko tuvumu Baltkrievijai un īpaši Minskai, daudz plašāku fiskālo atbalsta instrumentu piedāvājumu, kā arī to, ka nav nepieciešams ielūgums, apliecinājums un atvieglojums D vīzas saņemšanai, līdz ar to atvieglota Baltkrievijas uzņēmēju iebraukšana Lietuvā.

Tāpat ir nesalīdzināmi resursi, kuri tiek atvēlēti investīciju piesaistei, uzsvēra Rožkalns. Viņš informēja, ka Lietuvas aģentūrā "Invest Lithuania" ar investīciju piesaisti nodarbojas nedaudz vairāk nekā 130 darbinieki, bet LIAA - aptuveni 20 darbinieki, turklāt Lietuvas aģentūras vidējā alga ir divas reizes lielāka nekā Latvijā.

"Tas rada lielu kadru mainību - ap 40%. Nereti ir tā, ka LIAA speciālists piesaista kādu investoru un aiziet strādāt pie šī investora, bet mums atkal ir jāmeklē jauns speciālists," sacīja Rožkalns.

Kopumā uz Lietuvu ir pārcēlušies 43 Baltkrievijas uzņēmumi, bet vēl 37 uzņēmumi izskata šo iespēju. Pēdējā gada laikā Lietuvas vīzu saņēmuši 12 000 baltkrievu, tostarp termiņuzturēšanās atļauju - 7500 baltkrievi. Savukārt Latvijas vīzu šajā periodā saņēmuši 250 baltkrievi, no tiem 200 - termiņuzturēšanās atļaujas.

Rožkalns stāstīja, ka uz Latviju pēdējā gada laikā pārcēlušies 15 Baltkrievijas uzņēmumi, trīs uzņēmumi paplašinās Latvijā, bet vēl septiņi uzņēmumi izskata iespēju pārcelties uz Latviju. Kopumā piesaistītas investīcijas 9,5 miljonu eiro apmērā un radītas 755 jaunas darbavietas.

Kā lielākos pēdējā gada laikā Latvijas zaudētos Baltkrievijas investīciju projektus Rožkalns minēja "Wargaming" un "PandaDoc". Rožkalns skaidroja, ka "Wargaming" izvēlējās 500 no saviem 5500 darbiniekiem pārcelt uz Lietuvu, jo tā ir tuvāka, tika piedāvāts plašāks fiskālais atbalsts, darba devējam draudzīgāka nodokļu politika, bet darbinieku ģimenēm iespēja sūtīt bērnus uz bērnudārziem un skolām ar krievu mācību valodu.

Savukārt "PandaDoc" izvēlējās pārcelties uz Ukrainu un Portugāli, jo šajās valstīs ir zemāki nodokļi un darba devēju izmaksas, turklāt Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Baltkrieviju, skaidroja Rožkalns.

"Tagad piesaistīt investorus palīdzēs "zaļais koridors" birokrātijas un administratīvo procesu paātrināšanai augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, taču mums jāspēj būt elastīgākiem savā piedāvājumā, aktīvāk jāiesaistās klientu apkalpošanā, jānodrošina darbaspēka pieejamība un lielāka pārredzamība lēmumos un to pamatotībā," sacīja Rožkalns.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot uzklausīt LIAA pieredzi par investīciju piesaisti un gūtās mācības, lai saprastu, kas ir uzlabojams investīciju piesaistes jomā.

Uz augšu
Back