Kā tehnoloģijas maina kravu pārvadājumus?

Kravu pārvadājumi pirms 100 gadiem un tagad

Transportēšanu var veikt visdažādākajos veidos, tomēr kravu pārvadājumi pa sauszemes ceļiem ir atzīts par vienu no ekonomiskākajiem veidiem, kas nodrošina produkcijas efektīvu piegādi galamērķī. Pēc Federālās autoceļu administrācijas datiem, pagājušā gadsimta trešās desmitgades sākumā, kravas automašīnas pārvadāja tikai ap 3 proc. starpvalstu kravu, savukārt lielākā daļa tika pārvadāta izmantojot dzelzceļu. Tomēr, pēc apmēram simtgades, kravas automašīnu ražošana spēcīgi attīstījās un pēc 2017. gada datiem, Latvijā visvairāk kravu tika pārvadātas tieši ar kravas automašīnām. Tiek lēsts, ka kravu pārvadājumu pa sauszemes ceļiem popularitāti ietekmēja tieši tehnoloģiju attīstība un atbilstoša to pielāgošana. Aplūkosim, kā dažādi inovatīvi risinājumi mainīja loģistikas procesus.

Jaunākās tehnoloģijas maina kravu pārvadājumus

Paplašinoties pilsētām un pieaugot loģistikas vajadzībām, transportlīdzekļu ražošanas līderiem bija jārisina problēma, kā radīt ko tādu, kam būtu konkurences priekšrocības. Lai atrastu atbildi, bija jāatrod jauni risinājumi. Šodien, kravu pārvadājumus nevaram iedomāties bez progresīviem risinājumiem un jaunākajām tehnoloģijām, savukārt konkurences fonā tā būtu katastrofa. Visu darot pašu rokām, samazinās efektivitāte, darbi iet uz priekšu lēnākā tempā, var rasties cilvēcīgas kļūdas, savukārt neizmantojot datortehniku, kravu piegādes termiņi kļūtu neprognozējami. Kāda tehnika palīdz maksimizēt loģistikas procesu efektivitāti un kas šī biznesa līderus padara par tik precīziem.

Mākslīgais intelekts transporta pārvaldē

Veicot kravu pārvadājumus pa sauszemes ceļiem, īpaši svarīgs ir satiksmes faktors. Jo vienmērīgāk kravas automašīna var izbraukt cauri pilsētām vai valstij, jo ātrāk preces nonāks paredzētajā galamērķī. Protams, vieni maršruti var radīt vairāk problēmu nekā citi, savukārt loģistikas kompānijas nevar pieļaut kavēšanos. Šeit nāk palīgā mākslīgā intelekta tehnoloģijas (AI). Pateicoties mākslīgajam intelektam, kustības maršruti tiek izvēlēti tā, lai varētu izvairīties no šķēršļiem un sastrēgumiem lielākajās pilsētās. Tiek fiksēti arī notikumi, kas potenciāli varētu paildzināt kravas ceļojumu.

Aprēķini rāda, ka Amerikas iedzīvotāji katru gadu sastrēgumos pavada ap 54 stundām. Tas negatīvi ietekmē ne tikai sabiedrības drošību, veselību, bet arī ekonomiku. Par laimi, arvien vairāk loģistikas uzņēmumu izmanto jaunākās transporta sistēmas, lai samazinātu kustības plūsmu intensīvākajās pilsētu vietās. Viena no šādām tehnoloģijām – tiešās pārraides kameras un satiksmes programmas, kas nodod reālā laika informāciju par situāciju uz ceļiem, kā rezultāta loģistikas uzņēmumi var efektīvi saplānot maršrutu.

Mākslīgais intelekts ir viena no svarīgākajiem rīkiem, vēloties pārvaldīt lielu datu daudzumu. Mākslīgā intelekta programmatūras ievāc un uzkrāj visus nepieciešamos datus vienuviet – tas loģistikas uzņēmumiem ļauj noteikt problemātiskākās loģistikas procesu vietas un ātri tās atrisināt. Izanalizējot ievāktos datus, tiek uzlabota darbu produktivitāte, optimizēti maršruti un paātrināts pats kravu pārvadājumu process.

Procesu automatizēšana un kravas automašīnu tehnoloģijas

Viena no lielākajām ietekmēm kravu pārvadājumu sfērā – automatizēto sistēmu ieviešana. Automatizējot sarežģītus, spēka un cilvēciskā faktora prasošus procesus (tādus kā preču izkraušana un iekraušana) tiek ietaupīts laiks un spēks. Kas nav mazsvarīgi, automatizācija ietaupa laiku, kas tiek izmantots ievadot datus manuāli. Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, visi dati par produktiem un precēm tiek glabāti viedajās ierīcēs, savukārt ievākto informāciju var aplūkot un analizēt gan izmantojot telefonu, gan datoru. Vieni no šādiem datiem – produktu derīguma termiņš. Novērojot un analizējot preču derīguma termiņus ir iespējams izvairīties no produktu izmešanas.

Cits automatizētu procesu pluss – uzlabota atlikumu pārvalde. Ja vēlaties, lai pārtika, kosmētika vai citi specifiski produkti ilgāk saglabātos svaigi, jāuztur atbilstoša, produkta transportēšanai un uzglabāšanai nepieciešama temperatūra. Automātiskās transporta sistēmas nemitīgi novēro temperatūru noliktavas vidū un palīdz izveidot tādu vidi, kāda nepieciešama, lai tiktu saglabāta produkta kvalitāte. Produktu transportēšanas pakalpojumus sniedzošie uzņēmumi parūpējas arī par atbilstošu transportu, kas uzturētu vajadzīgos temperatūras režīmus ceļojuma laikā. Ierasti, transportlīdzekļi var nodrošināt temperatūru no -18 līdz +22 grādiem.

Tehnoloģijas uzlabo procesu efektivitāti

Droši var apgalvot, ka no pirmā transportlīdzekļa parādīšanās līdz mūsdienu mākslīgā intelekta (AI) izstrādes, loģistikas procesi ir krietni uzlabojušies. Loģistikas uzņēmumi tagad izmanto tehnoloģijas tam, lai palielinātu piegādes ķēdes efektivitāti, samazinātu kļūdu iespējamību un piegādātu kravas ekonomiskākajā un ātrākajā veidā. Kādas tehnoloģijas loģistikas procesos mūs sagaida, grūti teikt, tomēr skaidrs ir tas, ka katrs lēmums ietekmē nākotnes loģistiku un procesu efektivitāti.