T, 17.08.2022.

Grib 1,7 miljardus eiro, var - 300 miljonus. No kuriem papildu pieprasījumiem jāatsakās nākamā gada budžetā?

TVNET/LTV De Facto
Grib 1,7 miljardus eiro, var - 300 miljonus. No kuriem papildu pieprasījumiem jāatsakās nākamā gada budžetā?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 8
Foto: Ministru kabinets / Government of Latvia

Par 300 miljoniem eiro, kas ir pieejamā nauda papildu priekšlikumiem nākamā gada budžetā, gaidāma asa cīņa, jo kopumā ministriju apetīte tuvojas diviem miljardiem – vairāk nekā piecreiz vairāk, nekā ir iespēju. Un, lai arī ministrijas jau ierasti šādi rīkojas, pieliekot vajadzību sarakstam ne tikai akūtas vajadzības, ir skaidrs, ka gaidāmi arī sāpīgi atteikumi. Tā var secināt, analizējot, kam ministrijas naudu prasa, vēsta LTV raidījums “de facto”.

Piemēram, gan pacienti, gan mediķi gaida, vai atradīsies nauda jaunajam vēža plānam - vismaz papildu 100 miljoni eiro jau nākamgad. Līdzīgi sasāpējušas vajadzības ir arī citās nozarēs. Labklājības ministrijā cer uz papildu naudu sociālajai rehabilitācijai, skolās vajadzīgi asistenti, kas palīdz bērniem ar īpašām vajadzībām, ugunsdzēsējiem vajagot jaunus ugunsdzēsības auto. Tomēr tie ir tikai daži no vairākiem simtiem pieprasījumu.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) cer, ka politiķi, plānojot, kam tad nauda tiks, spēs paraudzīties pāri savu ministriju vajadzībām un izvērtēt situāciju kopumā. “Tas process vienmēr sākas tā kā tāds deķītis, un katrs tad rauj to deķi, cik varēdams. Nu, ir skaidrs, ka tā vispār nevar sākt.

Ja pieprasījums ir divi miljardi un iespējas ir 300 miljoni, tad skaidrs, ka mēs tā nevaram,” norāda premjers.

Visvairāk papildu naudas prasa Veselības ministrija – ap 700 miljoniem eiro. 200 miljonus vēlas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar vairāk nekā 100 miljonu eiro iecerēm seko Ekonomikas ministrija, Izglītības ministrija, Satiksmes ministrija. Vienīgā, kas papildu naudu līdzšinējiem tēriņiem neprasa, ir Aizsardzības ministrija.

Premjers un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) ir vienoti, ka pirmām kārtām nauda tiks algām. Tās solītas skolotājiem, mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un citiem. Taču atalgojumam vien kopā vajadzētu vairāk nekā 200 miljonus eiro, kas atlikušajiem mērķiem atlicina vēl mazāk sadalāmās naudas.

Ko no priekšlikumiem griezt nost, skaidras atbildes sadzirdēt pagaidām nevar. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) atzīst, ka ar nozari būs jārunā, no kā tieši šobrīd var atteikties, jo mehāniski nogriezt pa gabalam no visa diez vai varēs. “Ir jāsaprot, ka kaut kādā brīdī ir viens brīdis, kad, griežot pa gabaliņam nost, kaut kas zaudē jēgu. Es domāju, mums būs jākoncentrējas uz tādiem pasākumiem, kas ļauj kaut ko jēgpilni īstenot. Lai kaut kādu daļu no onkoloģijas plāna mēs varētu īstenot jēgpilni, pielikt kaut kādus pakalpojumus, lai pacienti izjūt atšķirību,” saka veselības ministrs.

Izglītības ministre Anita Muižniece (JKP) par savas ministrijas iespējām atteikties no citām vajadzībām saka: “Ja ir sarunas tikai par pedagogu algu vajadzību apmierināšanu, tad noteikti mēs nebūsim mierā, bet cīnīsimies varonīgi līdz galam.”

Ņemot vērā premjera pozīciju, Veselības un Izglītības ministrijai gan varētu būt vairāk cerību arī uz citu prasījumu finansēšanu nekā tikai algas, vienlaikus pretim sagaidot iespējamu piekāpšanos par mazāku algu pieauguma apmēru. Taču ministrijām, kas pamatā naudu prasa īslaicīgām investīcijām, drīzāk būšot jāpaļaujas uz Eiropas fondiem. Pētot priekšlikumus, var secināt, ka tas attiecas gan uz Vides un reģionālās attīstības ministriju, gan Satiksmes ministriju, gan Ekonomikas ministriju.

Skaidru signālu par atbalstu vai noraidījumu ministriju pieprasījumiem budžetā koalīcijas sarunās gan vēl neesot bijis.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) atzīst, ka “bieži vien kā pirmajā randiņā – ir tādi vienkārši jautājumi un neviens nevienam neko nesola.”

Satiksmes ministrijā, kas prāvu naudu paredz ieguldīt ne tikai ceļu remontos un sabiedriskā transporta attīstībā, bet, piemēram, 32 miljonus arī uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš nepietiekamo ieņēmumu kompensēšanai, norāda, ka viņu pieprasījumā tā jau esot praktiski minimums. Un tam naudu vajadzēšot šā kā tā. “Tas nozīmē, ja viņi netiek iekļauti budžeta bāzē, tad viņi tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem vai gada beigās tiek atrasti papildu līdzekļi. Bet, protams, ekonomikas asinsrite - gan ceļu, gan dzelzceļu infrastruktūra - ir jānodrošina jebkurā gadījumā,” norāda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Diskusijas gaidāmas arī par Labklājības ministrijas piedāvājumu, palielināt neapliekamo minimumu pensijām no 330 līdz 500 eiro. Tas nozīmē aptuveni 30 miljonu eiro mazāk ieņēmumu valsts makā, taču tas ir principāls par Labklājības ministriju atbildīgās Jaunāks konservatīvās partijas, jautājums, jo izmantots vēlēšanu kampaņā.

Finanšu ministrs uzsver, ka vairāk par 300 miljoniem budžetā papildus iedalīt nevarēs. Alternatīva ir tikai jau esošu tēriņu samazināšana, lai atrastu finansējumu jauniem. Tādēļ diskusijas varētu būt sarežģītas. “Tāpat kā ģimenē, mēs jau varam tērēt tik, cik gribam, un mēs apspriežamies, kas ir prioritātes, Un katra nozare izvirza prioritātes, un, izejot no šīm prioritātēm, tad arī Finanšu ministrija sastādīs budžetu,” pauž Reirs.

Situāciju vieglāku nepadara tas, ka nākamā gada budžets ir pēdējais, ko veido šī Saeima nākamo vēlēšanu gaidās. Iepriekšējā līdzīgā reizē politiķi sasolīja, ko nemaz nespēja izpildīt, piemēram, algu palielināšanu mediķiem. Turklāt šoreiz ļodzīgāka ir arī koalīcija ar uz vairākuma robežas esošo deputātu skaitu Saeimā, un balsu nodrošināšanai kompromisi būs vairāk vajadzīgi. Premjers gan norāda: “Kad man piedāvāja izveidot koalīciju šajā Saeimā, kur ir tik saskaldīti nesaskanīgas pozīcijas, kā bija, kad ievēlēja šo Saeimu, tas nav mainījies uz šo dienu. Man katra diena ir izaicinājums saturēt komandu kopā un virzīt uz priekšu. Bet līdz šim mums tas ir izdevies. Pat daudz labāk, nekā es biju to iedomājies pašā sākumā.”

Vai tā tas turpināsies, pagaidām pāragri spriest. Vēl notiek aprēķini, cik tad lielu daļu no investīciju priekšlikumiem varētu pārlikt uz citiem avotiem. Un lielā mērā tas varētu noteikt, cik viegli vai grūti būs samierināties ar atteikumu lielākajai daļai pieprasījumu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu