SEB palielinājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%

"SEB banka" Konferenču centrā tiek prezentēts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. FOTO: Austra Helēna Žaggere/LETA

SEB palielinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no 3,7% līdz 4,3%, liecina bankas publiskotais jaunākais ekonomikas apskats "Nordic Outlook".

Vienlaikus SEB saglabājusi Latvijas IKP pieauguma prognozi nākamajam gadam 5,2% apmērā, bet 2023.gadā banka Latvijā prognozē ekonomikas pieaugumu par 4,2%.

Tāpat SEB sagaida, ka šogad Latvijā patēriņa cenas augs vidēji par 2,4% pretstatā maijā prognozētajiem 1,7%, kamēr nākamajā gadā - par 2,5% pretstatā iepriekš prognozētajiem 2,4%, bet 2023.gadā - par 1,8%.

Tajā pašā laikā SEB samazinājusi Lietuvas IKP pieauguma prognozi šim un arī nākamajam gadam - attiecīgi no iepriekš lēstajiem 4,6% līdz 4,3% un no 3,8% līdz 3,6%. Lietuvas IKP pieaugums 2023.gadā prognozēts 3,3% apmērā.

Savukārt gada vidējās inflācijas prognoze šim gadam Lietuvā palielināta no 2,6% līdz 3,4%, bet nākamajam gadam tā paaugstināta no 2,6% līdz 3,5%. 2023.gadā banka Lietuvā prognozē gada vidējo inflāciju 2,3% apmērā.

Igaunijas IKP pieauguma prognoze šim gadam palielināta no 3,3% līdz 6,6%, bet nākamajam gadam tā saglabāta 4,5% apmērā. 2023.gadā banka Igaunijā sagaida ekonomikas pieaugumu 2,5% apmērā.

Tajā pašā laikā Igaunijā gada vidējās inflācijas prognozes šim gadam palielināta no 1,5% līdz 3,2%, kamēr nākamajam gadam tā palielināta no 2,3% līdz 2,7%. 2023.gadā banka Igaunijā prognozē gada vidējo inflāciju 2,3% apmērā.

"Esam nonākuši stabilākā prognozēšanas vidē," atzīmēja "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka šogad banka sagaida pasaules IKP pieaugumu 5,9% apmērā, savukārt 2022.gadā - 4,4% apmērā. Tāpat SEB palielinājusi 2021.gada IKP pieauguma prognozi eirozonai līdz 4,6%, bet nākamajam gadam - līdz 4,3%.

"Lielākās Eiropas ekonomikas joprojām uzrāda būtiskas atšķirības, lai gan tās ir nedaudz samazinājušās. Ziemeļvalstu un Baltijas ekonomiku noturība ir skaidri redzama. ASV patēriņš palēninās un pirktspēju mazina stimulējošo pasākumu atcelšana un augsta inflācija. Tādējādi esam samazinājuši ASV IKP prognozi līdz 6% šogad un 4,2% nākamgad. Nedaudz zemākas IKP prognozes ir arī attiecībā uz jaunattīstības valstu pieaugumu, galvenokārt Ķīnai un Indijai, kur jaunie COVID-19 viļņi izraisa jaunus ierobežojumus," klāstīja Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, lai gan dažas valstis saskaras ar jaudas ierobežojumiem, Igaunija un Lietuva pirmskrīzes līmeni atguva jau pirmajā ceturksnī, savukārt Latvija to pārsniedza otrajā ceturksnī.

Tostarp Gašpuitis atzīmēja, ka spriedzei, kas saistīta ar krīzi Baltkrievijā, būs zināmas negatīvas sekas Lietuvā, kur IKP šogad pieaugs par 4,3%, bet 2022.gadā - par 3,6%. Latvijā atveseļošanos veicina eksports un patēriņa izaugsme, atgūstoties arī investīcijām. Galvenie riski Latvijā veidojas lēnās vakcinācijas dēļ, kā rezultātā rudenī var tikt ieviesti pastiprinoši ierobežojumi. Vienlaikus Igaunija ir piedzīvojusi pārsteidzoši ātru atveseļošanos. Raugoties nākotnē, patēriņš Igaunijā pieaugs, pateicoties lielām pensiju sistēmas izmaksām, bet piedāvājuma puses problēmas ierobežos ilgtermiņa potenciālu.

"Lai gan ierobežojumu atvieglošana ir palīdzējusi palielināt IKP pieaugumu, cerības, ka Covid-19 vakcīnas nodrošinās atgriešanos normalitātē, izrādījušās pārspīlētas. Daudzās jaunās tirgus ekonomikas valstīs un nabadzīgajās valstīs zems vakcinācijas līmenis joprojām būs liels izaicinājums. Lai gan Covid-19 izplatība atkal pieaug, smagu slimību vai nāves gadījumu pieaugums ir lēns. Tas sniedz lēmumu pieņēmējiem lielākas izvēles iespējas ieviešot ierobežojumus," pauda bankā.

Tāpat bankā norādīja, ka ASV pamatinflācija šobrīd ir aptuveni 5%, kas ir augstākais līmenis kopš deviņdesmito gadu sākuma.

"Lai gan piedāvājuma satricinājumi būs ilgstošāki, inflācija 2022.gada sākumā samazināsies. ASV inflācijas pieaugumu lielā mērā nosaka īslaicīgi ar pandēmiju saistīti faktori, savukārt Rietumeiropas inflācijas pieaugums nav tik dramatisks mazāku stimulu dēļ. Arī lietotu automašīnu tirgus darbojas citādi, tāpēc cenu pieaugums kā ASV ir ļoti maz ticams. Ražotāju cenas augsti apstrādātām patēriņa precēm ir sākušas pieaugt. Arī paaugstinātas izejvielu cenas veicina inflāciju, taču, izņemot naftu un pārtiku, to ietekme, visticamāk, būs neliela," minēja bankā.

Uz augšu
Back