FM: Apstrādes rūpniecība notur augstu izaugsmes līmeni

TVNET/LETA
FM: Apstrādes rūpniecība notur augstu izaugsmes līmeni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Jaunatklātā kompānijas "AmberBirch" kokapstrādes rūpnīca, kurā tiks ražots augstas kvalitātes tehniskais finieris, Krustpils pagastā, agrākā armijas lidlauka teritorijā.
Jaunatklātā kompānijas "AmberBirch" kokapstrādes rūpnīca, kurā tiks ražots augstas kvalitātes tehniskais finieris, Krustpils pagastā, agrākā armijas lidlauka teritorijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai gan marts bijis pirmais pilnais mēnesis, ko Latvijas apstrādes rūpnieki aizvadījuši pie ierobežotiem Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas tirgus apstākļiem, izejvielu krājumi nav izsīkuši un pieprasījums saglabājas augstā līmenī, kas palīdz nozarei noturēt augstu izaugsmes līmeni, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šā gada martā salīdzinājumā ar 2021.gada martu ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auga par 10%, bet rūpniecībā kopā par 6,3% salīdzināmās cenās, informē Centrālā statistikas pārvalde. Gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 7,4% un rūpniecībā kopā - par 4%.

Pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecībā turpinājās strauja izaugsme, ko nodrošināja ražošanas pieaugumi kokrūpniecībā (par 6,6%), būvmateriālu ražošanā (par 18,5%), metālu ražošanā (120,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 12%), kā arī dzērienu ražošanā (par 29,3%). Turpretī ražošanas apjomu kritumi novēroti pārtikas (par 2,9%) un papīra un tā izstrādājumu (par 7,7%) ražošanā.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm šā gada martā spēcīga 16,7% izaugsme bija kokrūpniecībā, uzrādot augstāko pieaugumu kopš pērnā gada jūnija. FM pārstāvji skaidro, ka pieaugumu veicināja gan sausie laikapstākļi martā, kas veicināja mežizstrādes darbus, kā arī pieprasījuma pieaugums vietējā tirgū, samazinoties koksnes importam no karadarbībā iesaistītajām valstīm.

Būtiskus ražošanas apjomu pieaugumus martā uzrāda arī tādas nozīmīgas nozares kā būvmateriālu (par 12,9%) un metālizstrādājumu (par 5,9%) ražošana. Pieaugumi fiksēti arī mazākās nozarēs, kā tekstilizstrādājumu ražošana (par 20,1%), poligrāfija un ierakstu reproducēšana (par 29,8%), autobūve (par 17,3%) un ķīmisko vielu un produktu ražošana (par 20,3%), uzrādot straujākos pieaugumus kopš pērnā gada marta. Strauju 124,1% pieaugumu uzrāda arī samērā nelielā metālu ražošanas nozare, un, krasi augot vietējam pieprasījumam, paredzama strauja šīs nozares turpmākā attīstība, prognozē FM pārstāvji.

Savukārt samazinājumi šā gada martā fiksēti papīra un tā izstrādājumu (par 13,7%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (par 13,8%) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 5,1%).

Pārtikas preces šā gada martā ražotas aptuveni pērnā gada līmenī, samazinoties par 0,2%, bet dzērienu ražošanā vērojams straujš pieaugums jau 12. mēnesi pēc kārtas - par 28,2%.

Arī ieguves rūpniecībā pieaugums 9,2% apmērā, neraugoties uz augsto bāzi pērnā gada martā.

Ņemot vērā sausos laikapstākļus šā gada martā, samazinājusies elektroenerģijas ražošana un gāzes apgāde. Salīdzinājumā ar 2021.gada martu nozare saruka par 18,6% un pirmajā ceturksnī kopā par 16,5%, ko gan martā, gan ceturksnī kopumā noteica elektroenerģijas ražošanas apjomu sarukums koģenerācijas stacijās, kamēr hidroelektrostaciju izlaide pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Šā gada martā elektroenerģija importēta pusotru reizi vairāk, bet pirmajā ceturksnī divas reizes vairāk nekā eksportēta, informē FM pārstāvji.

Ražošanas cenu pieaugums apstrādes rūpniecībā jau astoto mēnesi pēc kārtas svārstās 18-20% robežās, šā gada martā sasniedzot 19,7% pieaugumu pret pērnā gada martu. Lielākie sadārdzinājumi novēroti kokrūpniecībā (31%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (26,4%), ķīmisko vielu un produktu ražošanā (23,9%), kā arī pārtikas preču ražošanā (17,1%).

Eiropas Komisijas apkopoto aptauju rezultāti rāda, ka aprīlī turpināja pasliktināties Latvijas rūpnieku konfidence jeb vērtējums par situāciju nozarē un tās perspektīvām, informē FM pārstāvji. Rūpnieki norādījuši uz pasūtījumu skaita samazināšanos un paredz arī ražošanas apjomu samazināšanu, tajā pašā laikā saražoto preču krājumi saglabājas ierastos apjomos. Kaut arī noskaņojums nozarē pasliktinās, tas aprīlī atrodas ap ilgtermiņa vidējā rādītāja vērtību un ir krietni virs pandēmijas izraisītajiem kritumiem 2020.gadā.

Šā gada martā un aprīlī Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss pēc izaugsmes pērnā gada otrajā pusgadā samazinājies straujāk nekā Latvijas ekonomikas indekss, taču saglabā ilgtermiņa vidējā rādītāja apmērus. Turpretī Latvijas ekonomikas sentimenta indekss pērn bija sasniedzis ilgtermiņa vidējo rādītāju, šā gada martā un aprīlī samazinoties zem tā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu