Malkas nav. Čeka nav. Vai es varu saņemt 60 eiro pabalstu? (22)

TVNET sazinājās ar Juri Pūci, lai jautātu, kā viņš redz šādas ieceres īstenošanu, jo tieši Attīstībai/Par vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nāca klajā ar šādu ieceri - kompensēt izmaksas par malkas iegādi arī iedzīvotājiem, kuriem nav saglabāts pirkuma dokuments. Pūce uz TVNET jautājumu atbildēja pavisam lakoniski: "Ieviešanas kārtību uzrakstīja Ekonomikas ministrija, tā ka labāk droši vien viņi paskaidros."

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Urpena pauda pārliecību, ka "te ministrijas viedoklis ir sekundārs". Viņa vien piebilda, ka ministrijā šobrīd strādā pie likumprojekta precizējumiem un ministrija vadīsies pēc tā, ko politiķi spriedīs Ministru kabineta (MK) sēdē. Likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā MK otrdienas, 9.augusta, sēdē atbalstīja.

VARAM portālam apstiprināja, ka rosināja priekšlikumu paplašināt atbalsta saņēmēju loku. "Lielākā daļa mājsaimniecību, kas apkurē izmanto malku, šai apkures sezonai jau ir sagatavojusies un malku iegādājusies laicīgi, taču ir daļa, kas maksājuma dokumentu nav saglabājusi vai malku iegūst no saviem resursiem," skaidroja ministrija. VARAM norāda, ka nedrīkst bez pabalsta atstāt mājsaimniecības, kuras laicīgi gatavojas nākamajai apkures sezonai, tāpēc arī šāds ierosinājums.

Vienlaikus ministrija nevar atbildēt, kā tas varētu tikt īstenots praksē. No vienas puses, plāns paredz iedzīvotājiem, kuriem nav saglabāts pirkuma čeks par iegādāto malku, kompensēt izmaksas 60 eiro apmērā. No otras puses, šķiet, ka tas uzliek papildu slogu pašvaldībām, jo, kā norāda VARAM, iedzīvotājiem pēc pabalsta būs jāvēršas atbilstošajā vietvarā. "Kas savukārt pārbaudīs pieteikuma pamatotību un izvērtēs to," uzsver VARAM.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kopskatā pozitīvi vērtē ieceri kompensēt energoresursu izmaksas arī tiem iedzīvotājiem, kuri izmanto malku. Tāpat LPS ieskatā ir nepieciešams atbalstīt arī tos cilvēkus, kuri jau kurināmo ir iegādājušies, jo, kā uzsver LPS padomniece Ella Pētermane, gatavošanās apkures sezonai jeb malkas iepirkšana daudzos gadījumos notiek ļoti laicīgi - pat gada sākumā. 

"Šobrīd jautājums par kompensāciju administrēšanu nav skaidrs. Ir zināms, ka kompensācijas būs jāizvērtē pašvaldībām, kas rada bažas par sociālo dienestu vēl lielāku noslogošanu," izsakās Pētermane. Viņa norāda, ka, ieviešot jaunu atbalsta veidu, ir ļoti svarīgi neradīt papildu birokrātisko slogu pašvaldībām, jo tas rada riskus, ka pabalsta mērķis var netikt sasniegts. 

"LPS ir aicinājusi ieviest automātisko pabalstu piešķiršanu, savietojot valsts iestāžu rīcībā esošās informācijas sistēmas, kurās ir uzkrāti dati par iedzīvotāju ienākumiem un mājsaimniecību finansiālo situāciju," skaidro Pētermane. Viņa arī piebilst, ka būtu svarīgi uzticēties cilvēku godprātībai, ka šādi tēriņi [iegādāta malka] tiešām ir bijuši. 

Jautājām VARAM par iespējamiem riskiem, ja, piemēram, pēc pabalsta vērsīsies cilvēks, kuram faktiski tas nepienākas, un kā praktiski varētu tikt nodrošināta pieteikuma pamatotības izvērtēšana, uz ko atbildes viņiem nebija. "Par riskiem vajadzētu interesēties Labklājības ministrijā, jo sistēmu, kurā pieteikumus sniedz, izstrādā pēc LM pasūtījuma," pausts VARAM sniegtajā atbildē.

Ar tādu pašu jautājumu vērsāmies arī Labklājības ministrijā, kur arī norādīja, ka pagaidām īstas skaidrības nav. "Uz to atbildes nav," atbildēja Labklājības ministrijas vadošais sabiedrisko attiecību speciālists Gatis Zariņš. Viņš gan uzsvēra: tā kā lēmums pieņemts tikai pirmdien un otrdienas sēdē apstiprināts, tad pieteikuma pamatotības sistēmu veidos, taču šobrīd plašāk komentēt viņš nevar.

Šā brīža plāns paredz, ka par malku, kas iegādāta līdz šā gada 31. augustam un par ko nevar uzrādīt maksājumu apliecinošu dokumentu, valsts kompensēs fiksētu atbalstu 60 eiro uz vienu mājokli. Likumprojekts virzīts izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā 11.augustā.