Sankciju un recesijas traumētais Krievijas budžets arvien vairāk kļūst atkarīgs no galvenās eksportpreces – naftas cenas. Lai valdības ienākumi spētu nosegt visus izdevumus, Krievijai nepieciešams, lai naftas cena būtu vismaz 100 dolāri par barelu, raksta “BCS Global Markets” analītiķi.
“Naftas un gāzes ienākumi pirmajā pusgadā ir kļuvuši par galveno Krievijas ekonomikas stūrakmeni. Tiesa gan, otrajā pusgadā iezīmējas tendence, ka pastiprinās sankciju spiediens uz Krievijas energoresursu eksportu, kas mazina iespējas stiprināt rubli,” teikts kompānijas ziņojumā.
Tā rezultātā Krievijas budžets, ņemot vērā atkarību no naftas cenas, ir atgriezies 2014. gada līmenī. Respektīvi – tas ir periods pirms Krievijas pensiju reformas un PVN celšanas, kas ļāva izveidot sabalansētu budžetu ar naftas cenu 50 dolāru par barelu, kā tas bija 2018.-19. gadā.
Nākamgad Krievijas valdībai būs jāfinansē papildu pasākumi ekonomikas atbalstam. Tikmēr naftas ieguve Eiropas Savienības embargo dēļ Krievijā var samazināties līdz miljonam barelu dienā. Tas palielinās “kritisko cenu” Krievijas budžetam līdz 108 dolāriem par barelu, kas ir tuvu vēsturiskajam maksimumam.
Lai budžets būtu sabalansēts pie zemākas naftas cenas, Krievijai nepieciešams vai nu devalvēt rubli, vai meklēt papildu ienākumu avotus. Vairāki Krievijas valdībai pietuvināti avoti sacījuši, ka Krievijas valdība izskata iespēju celt nodokļus, lai apmaksātu daudzās ekonomikas atbalsta programmas, kā arī – lai radītu no nulles virkni nozaru – no autobūves līdz lidmašīnu ražošanai.
Augustā Krievijas jēlnaftas marka “Urals” tika pārdota par vidēji 74 dolāriem par barelu. Tas tādēļ, ka naftas pārdevēji ir spiesti pārdot naftu ar dažādām atlaidēm, līdz ar to cena ir par ceturtdaļu zemāka, nekā nepieciešams.
Tā rezultātā Krievijas budžets, kurā bija izveidojies ievērojams pārpalikums, nonācis līdz deficītam. Tomēr kļuvis skaidrs, ka no 1,6 triljonu rubļu gada pārpalikuma, kas Krievijas valdībai bija pieejams maijā, septembra sākumā pāri bija palicis vien 131 miljards rubļu.
Budžeta ienākumi samazinās sankciju spiediena un to seku dēļ, raksta “Raiffeisenbank” analītiķi. Naftas un gāzes ienākumu nodokļi augustā gada griezumā samazinājušies par 14%, bet reālā izteiksmē (ņemot vērā inflāciju), pat par 30%.
