Kopumā pēdējo 12 mēnešu laikā caurums valsts kasē ir sasniedzis 7 triljonus rubļu (78,2 miljardus eiro) pēc tam, kad valdība 1,5 reizes palielināja militāros izdevumus un noslepenotiem mērķiem iztērēja rekordlielus 2,4 triljonus rubļu (26,8 miljardus eiro).
"Deustche Bank" analītiķi iepriekš pauduši, ka Eiropas noteiktā embargo, naftas cenu griestu un samazināto gāzes piegāžu dēļ Krievijas ekonomika zaudē 500 miljonus ASV dolāru dienā. Pēc viņu prognozēm, šajā gadā Krievijas budžetam nodokļu ieņēmumos gar degunu aizies 1,5-2 triljoni rubļu (16,8-22,3 miljardi eiro), savukārt Krievijas budžeta deficīts plānoto 3 triljonu rubļu (33,5 miljardu eiro) vietā varētu pieaugt līdz gandrīz 5 triljoniem (55,9 miljardiem eiro).
Eksperti arī norāda, ka tā rezultātā 2024. gadā Kremlim var nebūt naudas tradicionālajai naudas izmaksāšanai iedzīvotājiem pirms prezidenta vēlēšanām.
Bet Krievijā bāzētās "Alfa-Bank" analītiķi pieļāvuši, ka turpmāk valdībai būs jāpalielina nodokļu slogs uzņēmējdarbībai, jo līdzšinējie budžeta lāpīšanas pasākumi, tostarp vienreizējās nodevas un rubļa devalvācija, kas turklāt jau kopš šā gada sākuma zaudējis teju 20% no savas vērtības, nav pietiekami. Viņuprāt, nodokļu paaugstināšanas scenārijs ir ļoti ticams.
Savukārt Moscow Times" atzīmē, ka par valsts spiedienu iekasēt vairāk nodokļos liecina arī strauji pieaugušais nodokļu auditu skaits, ko Federālais nodokļu dienests veica pagājušajā gadā, iekasējot no uzņēmumiem papildu 686 miljardus rubļu (7,664 miljardus eiro).