Caurums budžetā un pirms prezidenta vēlēšanām gaidāmie tēriņi spiež Krievijas varasiestādes ātri meklēt risinājumus valsts kases piepildīšanai. Lai gan formāli likums par virspeļņas nodokli Krievijā stāsies spēkā vien no nākamā gada 1.janvāra, agresorvalsts Finanšu ministrija pieprasījusi, lai šī "vienreizējā iemaksa" valsts budžetā tiktu samaksāta jau līdz šā gada oktobrim-novembrim.
Krievijas Finanšu ministrija izvirzījusi šādu prasību, pretējā gadījumā draudot dubultot virspeļņas nodokļa likmi, vēsta Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".
Pēc aģentūras avotu teiktā, varas iestādes no lielajiem uzņēmumiem gaida 5% no summas, par kuru peļņa 2021.-2022. gadā pārsniedza 2018.–2019. gadā nopelnīto. Turklāt, ja nodoklis netiks samaksāts tuvāko sešu mēnešu laikā, likme pieaugs līdz 10%.
Izdevums "Moscow Times" skaidro, ka formāli likums par tā saukto virspeļņas nodokli stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī, taču, neskatoties uz to, varas iestādes plāno mudināt uzņēmumus samaksāt nodevu pirms termiņa, kas turklāt sākotnēji tika deklarēta kā brīvprātīga, bet beigās tomēr noteikta kā obligāta.
Kopumā Finanšu ministrija no uzņēmumiem, kuru tīrā peļņa pirms nodokļu nomaksas 2021.-2022. gadā pārsniedz 1 miljardu rubļu (11,2 miljonus eiro), gaida 300 miljardus rubļu (~3,351 miljardus eiro).
Ar šo naudu paredzēts aizlāpīt robu valsts kasē, kas 2023.gada pirmajos mēnešos uzstādījis rekordu pēdējos vismaz 25 gados.
Saskaņā ar janvāra-marta rezultātiem Krievijas budžets zaudējis 45% no naftas un gāzes ieņēmumiem, 3,5% no nodevām no tautsaimniecības pakalpojumu sektora, vienlaikus iegūstot deficītu 2,4 triljonu rubļu (26,8 miljardu eiro) apmērā, kamēr kopēji izdevumi bijuši 8 triljonu rubļu (89,4 miljardu eiro) apmērā.
Kopumā pēdējo 12 mēnešu laikā caurums valsts kasē ir sasniedzis 7 triljonus rubļu (78,2 miljardus eiro) pēc tam, kad valdība 1,5 reizes palielināja militāros izdevumus un noslepenotiem mērķiem iztērēja rekordlielus 2,4 triljonus rubļu (26,8 miljardus eiro).
"Deustche Bank" analītiķi iepriekš pauduši, ka Eiropas noteiktā embargo, naftas cenu griestu un samazināto gāzes piegāžu dēļ Krievijas ekonomika zaudē 500 miljonus ASV dolāru dienā. Pēc viņu prognozēm, šajā gadā Krievijas budžetam nodokļu ieņēmumos gar degunu aizies 1,5-2 triljoni rubļu (16,8-22,3 miljardi eiro), savukārt Krievijas budžeta deficīts plānoto 3 triljonu rubļu (33,5 miljardu eiro) vietā varētu pieaugt līdz gandrīz 5 triljoniem (55,9 miljardiem eiro).
Eksperti arī norāda, ka tā rezultātā 2024. gadā Kremlim var nebūt naudas tradicionālajai naudas izmaksāšanai iedzīvotājiem pirms prezidenta vēlēšanām.
Bet Krievijā bāzētās "Alfa-Bank" analītiķi pieļāvuši, ka turpmāk valdībai būs jāpalielina nodokļu slogs uzņēmējdarbībai, jo līdzšinējie budžeta lāpīšanas pasākumi, tostarp vienreizējās nodevas un rubļa devalvācija, kas turklāt jau kopš šā gada sākuma zaudējis teju 20% no savas vērtības, nav pietiekami. Viņuprāt, nodokļu paaugstināšanas scenārijs ir ļoti ticams.
Savukārt Moscow Times" atzīmē, ka par valsts spiedienu iekasēt vairāk nodokļos liecina arī strauji pieaugušais nodokļu auditu skaits, ko Federālais nodokļu dienests veica pagājušajā gadā, iekasējot no uzņēmumiem papildu 686 miljardus rubļu (7,664 miljardus eiro).
