Valsts nekustamie īpašumi: Dronu izmantošana darbā ļauj ietaupīt līdz 25% finanšu resursu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Edijs Pālens/LETA

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna norādīja, ka  dronu izmantošana namu apsekošanā ir ļāvusi ietaupīt līdz 25% finanšu un laika resursu.

Viņš skaidro, ka neliels drons ar pietiekami kvalitatīvu kameru ļauj pamatīgi "izložņāt" ēku jumtus, apsekot skursteņus, rūpīgi apskatīt fasādes, to dekoratīvos elementus - rezultāti ir daudz operatīvāk iegūstami un ļauj piekļūt zonām, kuras citādi nav pieejamas. Jau pērn veikto pirmo eksperimentu rezultāti bijuši ļoti noderīgi - izdevies atklāt no ielas līmeņa grūti saredzamus bojājumus, tādēļ šogad VNĪ būtiski palielināja moderno tehnoloģiju izmantošana ēku uzturēšanā.

Vārna atzīst, ka dronu lietošanai ikdienas darbā ir vairāki svarīgi ieguvumi.

Pirmkārt, droni ļauj ātrāk atklāt defektus, kas var tālāk pasliktināt ēkas tehnisko stāvokli vai pat radīt bīstamību un apdraudēt garāmgājējus.

Piemēram, Rīgas vēsturiskā centra jūgendstila ēku fasādes bieži vien rotā sarežģīti dekoratīvi elementi - maskaroni, sandriki, un citi, kuri atrodas lielā augstumā, tādēļ to bojājumus no ielas līmeņa ieraudzīt nav vienkārši. Tā kādai ēkai Brīvības ielā tika konstatēti pamatīgi bojāti jumta dekoratīvie tornīši un dekoratīvās jumta margas, kuru nestabilie fragmenti pēc šo faktu fiksēšanas drošības nolūkos tika demontēti.

Savukārt citai ēkai Brīvības ielā dzegas zonā regulāri veidojās apledojums un lāstekas, taču atrast iemeslu ar ierastajām apsekošanas metodēm neizdevās. Drons palīdzēja ieraudzīt un identificēt cēloni - vairākās vietās bija izkļāvušies savienojumi, lietus ūdens notekcaurules vairs nebija savienotas ar teknēm.

Tāpat VNĪ valdes loceklis uzsver, ka viens no lielākajiem tehnoloģiju izmantošanas ieguvumiem ir operativitāte, jo bojājumus, piemēram, sešu stāvu ēkas dzegas zonā vai virs tās saskatīt bieži vien nav iespējams. Problēmas cēloņa atrašanai būtu jāīrē pacēlājs vai jāmontē sastatnes, uz jumta būtu jāsūta darbam augstumā īpaši apmācīti cilvēki. Lai noorganizētu šādus pasākumus, ir nepieciešams zināms laiks un līdzekļi. Taču drona izmantošana būs līdz pat 25% lētāka un iespējamās bīstamības atklāšana - daudz ātrāka.

Otrkārt, droni ļauj ērtāk un detalizētāk pārbaudīt paveikto jumtu un fasāžu remonta un uzturēšanas darbu kvalitāti un to, vai darbu veicēji godprātīgi izpilda pasūtītos pakalpojumus. Drons ļauj kontrolēt, vai, piemēram, lietus ūdens tekņu tīrīšana un jumta attīrīšana no sniega ir veikta pilnvērtīgi.

Aizvadītā gada laikā pēc drona kontrollidojumiem VNĪ speciālisti ir lūguši gan pabeigt lietus ūdens tekņu tīrīšanu, gan arī identificējuši fasāžu apdares bojājumus, kuri būtu jānovērš garantijas remonta ietvaros.

Tāpat ar dronu var viegli sekot līdzi pagaidu jumta segumu tehniskajam stāvoklim, lai laicīgi pamanītu radušos bojājumus un novērstu nokrišņu iekļūšanu ēkā.

Ēku fasāžu un jumtu apsekošanai VNĪ Tehniskās uzturēšanas daļa izmanto divus salokāmus plaukstas lieluma dronus ("DJI Mini 3 Pro") ar augstas izšķirtspējas kamerām, kas ļauj gan veikt kvalitatīvu fotofiksāciju, gan filmēt video 4K kvalitātē.

VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumam, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 hektāru platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 hektāri.

Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu