Pēc tam, kad Krievijas gāzes gigants "Gazprom" atslēdza gāzi lielākajai daļai Eiropas valstu, rekordlielos apmēros samazināja gāzes ieguves apjomus un pēdējos četros ceturkšņos cietis triljoniem rubļu tīros zaudējumus, vienās no uzņēmuma lielākajām gāzes atradnēm darbinieki pieredz algas izmaksu kavēšanos. Tur sākts streiks.
Koviktinskas gāzes atradne ir līdere gāzes rezervju jomā Austrumsibīrijā. Tā apgādā ar gāzi cauruļvadu "Sila Sibiri", kas savieno Krieviju un Ķīnu. Šīs atradnes darbinieki paziņojuši par streiku, jo nav saņēmuši solīto atalgojumu, kā arī pienācīgus darba apstākļus, ziņo "Novosibirsk Online".
Kā stāsta viens no strādniekiem, gāzes atradnes darbinieki apturēja darbu 4. oktobrī.
"Mēs turpinājām darbu, taču mums nav izmaksāta ne alga, ne avanss par diviem mēnešiem," stāstīja atradnes darbinieks Aleksejs Zimins, kurš darba dēļ pārcēlās uz Irkutskas apgabalu. Viņš noslēdza divu mēnešu līgumu ar "Gazprom" apakšuzņēmumu, taču solīto algu nav saņēmis.
Kā stāsta cits "Novosibirsk Online" avots, no aptuveni 40 strādniekiem algu saņēmuši tikai trīs, un arī viņiem solīto 90 tūkstošu rubļu (aptuveni 850 eiro) mēnesī vietā ieskaitīta summa, kas ir no trīs līdz pat 60 reizēm (!!!) mazāka. Daži nostrādāja līgumā paredzētos divus mēnešus un aizbrauca mājās, tā arī nesaņēmuši naudu.
Tiem, kas palikuši darbā uz ziemu, nav izsniegts ziemas tērps. Un tas, neraugoties uz to, ka temperatūra taigā jau ir noslīdējusi līdz mīnus 10 grādiem.
Mēģinājumi vienoties ar vadību neko nav devuši, stāsta Zimins: "Viņi dzen darbiniekus strādāt gandrīz vai ar vardarbību un kautiņiem. Mēs te esam kā verdzībā."
Koviktinskas atradnes pārraugs un darba devējs ir uzņēmums "Kadano", kam savukārt ir noslēgts līgums ar "StrojTransNeftGaz", kas ietilpst "Gazstroyprom" holdingā - "Gazprom" celtniecības struktūrā, kas nesen nonāca ASV sankciju sarakstā.
Tieši “Gazprom” aizkavē algu izmaksu, atklājis "Kadano" dibinātājs Oļegs Anohins. Pēc viņa teiktā, algu aizkavēšanās gan ir bijusi par tikai divām nedēļām.
"Gazprom" pieredz nozīmīgas finanšu problēmas jau kopš 2022. gada vidus, kad no Krievijas gāzes tika secīgi atslēgtas gandrīz visas galvenās Eiropas valstis – Krievijas gāzes patērētājas. Sprādzieni cauruļvados "Nord Stream-1" un "Nord Stream-2" liedza uzņēmumam atsākt piegādes tuvākajā nākotnē.
No 2022. gada jūlija līdz 2023. gada beigām "Gazprom" iztērēja divas trešdaļas savu naudas rezervju, lai nosegtu budžeta iztrūkumus un kompensētu finansiālos zaudējumus.
Pagājušā gada otrajā pusgadā uzņēmums cieta 1,2 triljonu rubļu (11,4 miljardus eiro) tīros zaudējumus, bet 2023. gada pirmā pusgada peļņa kompensēja vien piekto daļu no šīs zaudējumu summas.
"Gazprom" gāzes ieguves apjoms no janvāra līdz jūnijam bija 179,45 miljardi kubikmetru. Salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2022. gadā ieguves apjomi samazinājušies par 25%, bet, salīdzinot ar pirmskara periodu, gandrīz par trešdaļu.
