Finanšu nozare nāk klajā ar priekšlikumiem kredītņēmēju atbalstam

Asociācijas pārstāvji norādīja, ka šī brīža Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ir mēģinājums regulēt cenas finanšu sektorā ar potenciāli bīstamām sekām, ko lēmumu pieņemšanas procesā nedrīkst ignorēt.

Bankas "Citadele" valdes loceklis, FNA padomes loceklis Valters Ābele sacīja, ka gadījumā, ja likumdevēja ieskatā bankas šobrīd gūst pārāk lielu peļņu, to var aplikt ar nodokli, kuru bankas samaksās, savukārt valsts šādi iegūtos līdzekļus var novirzīt sociālajiem vai citiem mērķiem.

Ābele norādīja, ka bankas cer uz argumentētu diskusiju, ir gatavas samaksāt attiecīgo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), kura izlietojumu izlemj politiski.

Viņš arī skaidroja, ka par banku procentu likmēm nav pareizi runāt kontekstā ar šā gada peļņu, bet jāvērtē viss 10-30 gadu ilgtermiņa cikls. Piemēram, iepriekš gandrīz astoņus gadus EURIBOR likme bija 0% vai pat negatīva. Likmes periodiski palielinās un tad atkal samazinās.

Finanšu nozare ir gatava nākotnē rast risinājumu, kā kredītu ņēmējiem kompensēt likmju kāpumu, taču nepiekrīt patlaban piedāvātajam politiskajam cenu regulēšanas mehānismam, skaidroja Ābele.

"Swedbank" valdes priekšsēdētājs, FNA padomes loceklis Lauris Mencis informēja, ka hipotekārie kredīti ir 14% Latvijas mājsaimniecību un kredītu atlikums ir 4,6 miljardi eiro. Vidēji 72% kredītņēmēju ikmēneša maksājums nav audzis par vairāk nekā 100 eiro. Savukārt 60% no hipotekāro kredītu līgumiem ikmēneša maksājums ir mazāks par 350 eiro.

Mencis sacīja, ka Latvijā ir mazākais saistību īpatsvars starp ekonomiski attīstītajām valstīm - 37% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Piemēram, Igaunijā saistību apjoms ir 79% no IKP, Somijā - 156%, bet Zviedrijā - 203%.

Tāpat Mencis informēja, ka 50% hipotekāro kredītu ir līdz 50 000 eiro, 30% - no 50 000 līdz 100 000 eiro, bet 20% - virs 100 000 eiro.

Mencis arī norādīja, ka, neskatoties uz straujo procentu likmju kāpumu, kreditēšana nav apstājusies. 2023.gada trešajā ceturksnī izsniegto kredītu skaits audzis par 0,9% salīdzinājumā ar otro ceturksni, bet pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu pieaugums ir par 2,7%.

"SEB bankas" valdes priekšsēdētāja, FNA padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere sacīja, ka bankas sarunās ar kredītņēmējiem meklē individuālus risinājumus procentu likmju kāpumam. Tās var būt atceltas vai samazinātas komisijas maksas kredītu līgumu izmaiņām, mazu aizdevumu apvienošana vienā lielākā, kredīta pamatsummas atmaksas atlikšana, līguma termiņa pagarināšana vai atmaksas grafika izmaiņas.

Tetere informēja, ka, pēc FNA apkopotajiem datiem, pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem bankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas 57 gadījumos. Kopumā pēdējo triju mēnešu laikā 2082 mājsaimniecībām samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme.

Tetere skaidroja, ka bankas veiktais pievienotās likmes samazinājums uz visu atlikušo kredīta termiņu kredīta ņēmējam dod lielāku finansiālo ieguvumu nekā procentu likmes atlaide uz vienu gadu. Turklāt no šādas atlaides lielākie ieguvēji ir tieši turīgākie kredītņēmēji.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas lielākajai daļai kredītņēmēju mazina procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4000 eiro ietaupījumu, skaidroja Tetere.

Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Tostarp Ābele piebilda, ka plānotā valsts nodeva bankām ir tieša valsts sociālo funkciju pārlikšana uz bankām, turklāt likumprojekta autoru apgalvojums, ka restrukturizētie kredīti neietekmēs klientu nākotnes kredītspēju, ir maldinoši.

Juridiskā biroja "Cobalt" vadošais partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa skaidroja, ka Budžeta komisijas virzītais likumprojekts neatbilst un neizpilda labas likumdošanas prakses principiem, jo nenotiek dialogs ar nozares pārstāvjiem.

Savukārt Satversmes tiesa jau vairākās lietās ir nonākusi pie secinājuma, ka likumdošanas procesam ir jāatbilst labas likumdošanas principiem, uzsvēra Liepa.

Ābele brīdināja, ka gadījumā, ja Saeima nolems, ka hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta pasākumi stāsies spēkā no 1.janvāra, bankām nebūs kapacitātes šīs izmaiņas ieviest. Latvijā ir 124 000 hipotekāro kredītu līgumu, un katrs no tiem bankām būs jāizvērtē.

Plānoto hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzības rezultātā nākotnē būs vājāka un dārgāka kreditēšana, tiks bremzēta kapitāla tirgus attīstība, tiks radīts drauds Latvijas uzticamībai starptautiskajā biznesa vidē, kā arī samazināta varbūtība jaunu spēlētāju ienākšanai Latvijas finanšu tirgū, rezumēja Ābele.

Investīciju baņķieris, korporatīvo finanšu kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis norādīja, ka tas, ko patlaban dara parlaments, bremzē Latvijas izaugsmi. "Vai banku aplaupīšana un sodīšana palielinās finansējuma pieejamību? Protams, ka nē," viņš teica.

Tāpat Rungainis pauda viedokli, ka parlaments nodarbojas ar populismu, jo vienkāršāk ir paņemt naudu no veiksmīgiem uzņēmējiem, nevis sakārtot regulējumu un vidi.

Jau ziņots, ka valsts varētu atbalstīt tos hipotekāro kredītu ņēmējus, kuru maksājumi pārsniedz 20% no viņu ienākumiem, tomēr vienlaikus šāda kārtība neattiektos uz ģimenēm ar bērniem, kurām atbalstu varētu sniegt neatkarīgi no maksājuma lieluma attiecībā pret ienākumiem, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Pēc tam, kad arī Saeima tos atbalstīs otrajā lasījumā, gan komisijai, gan arī Saeimai vēl pie tiem būs jāstrādā arī trešajā, galīgajā lasījumā.

Kredītiestādei būs jāsamaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.

Precīzā likumprojekta redakcija uz otro lasījumu būs pieejama uz Saeimas sēdi, reizē pašreizējā darba versija paredz, ka atbalsts tiek sniegts tiem patērētājiem, kuriem pēdējais kalendārā mēneša laikā aprēķinātais hipotekārā kredīta līguma maksājums pārsniegs 20% no patērētāja (aizņēmēja kopā ar līdzaizņēmēju) kopējiem rīcībā esošiem vidējiem mēneša neto ienākumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Šo noteikumu par 20% ierobežojumu gan neattiecinās uz patērētājiem, kuriem ģimenēs uz iesnieguma iesniegšanas brīdi būs bērna gaidību laiks vai būs bērns līdz 23 gadiem ieskaitot.

Lai saņemtu atbalstu, patērētājam būs jāizpildās arī vairākiem citiem kritērijiem. Atbalsts būs spēkā uz vai nu vienīgo hipotekārā kredīta līgumu, vai attiektos uz tādu nekustamo īpašumu, kur patērētājs vai kāds viņa ģimenes loceklis deklarējies.

Hipotekārā kredīta līgumam būs jābūt noslēgtam līdz 2023.gada 31.oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nevarēs pārsniegt 250 000 eiro. Patērētājam arī būs jāiesniedz iesniegums nodevas maksātājam jeb kredītiestādei par noteiktā atbalsta saņemšanu.

Grozījumi paredz atbalsta sniegšanai attiecībā uz kredītiestādēm ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.

Hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodevu gan nepiemērotu par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā. Iespējams, arī šis formulējums likumprojekta tabulā uz Saeimas sēdi būs precizēts.

Kredītiestādēm, kas būs nodevas maksātāji, būs noteikts pienākums sniegt atbalstu atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, samaksājot patērētājiem augstāk minēto nodevu.