Noskaties ⟩ Latvija nevar cerēt uz ieguvumiem no globālās UIN reformas

Cer iekasēt nodokļus no globālajām kompānijām

Globālās uzņēmumu nodokļu reformas mērķis ir novērst situāciju, ka lielas starptautiskas kompānijas reģistrējas zemu nodokļu teritorijās, taču faktiski turpina pelnīt valstīs ar augstiem nodokļiem. Reformai ir divi tā sauktie pīlāri – digitālo pakalpojumu nodoklis, kas būtu jāmaksā, piemēram, “Google”, “Netflix”, “Meta” un citiem milžiem par katrā valstī pārdotajiem pakalpojumiem, kā arī globāla minimālā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15% apmērā. Eiropas Savienība, kā arī vēl virkne valstu otro pīlāru ir ieviesušas sākot ar šo gadu. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis ir starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas izmantojušas tiesības ieviešanu atlikt uz sešiem gadiem, un šobrīd steigšus virza vajadzīgo likumu Saeimā.

Likuma teksts jau tagad ir tik komplicēts un pilns ar dažādiem terminiem, ka Juridiskais birojs Saeimas komisijas sēdē pat apšaubīja tā atbilstību Satversmes 90. pantam – "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības". Tam, ka pagaidām no reformas ir vairāk juridisku galvassāpju nekā redzamu ieguvumu, piekrīt arī "Sorainen" nodokļu eksperts Jānis Taukačs.

“Nav noslēpums, ka visā Eiropas Savienībā jau runā, ka tas ir ārkārtīgi sarežģīts likums, ārkārtīgi sarežģīta direktīva, kuras ieviešana prasīs milzu resursus ne tikai administrācijām, bet arī pašiem uzņēmumiem. Līdz ar to nav nekāds brīnums, ka ir piecas valstis, kuras ir izvēlējušās izmantot šīs atlikšanas tiesības,” teica Taukačs.

Direktīva faktiski nozīmē, ka par meitas kompāniju peļņu valstīs, kurās ir zema uzņēmumu ienākuma nodokļa likme, kā tas peļņas neizņemšanas gadījumā ir arī Latvijā, papildu nodoklis jāsamaksā mātes kompānijas valstī, lai kopumā samaksāti būtu vismaz 15% no peļņas. Ir gan daudz izņēmumu. Sistēma attiecas tikai uz uzņēmumu grupām ar vismaz 750 miljonu eiro apgrozījumu. Finanšu ministrija lēš, ka šādu mātes kompāniju Latvijā varētu būt ne vairāk kā trīs, iespējams arī, ka tikai divas. Viens no iemesliem, kāpēc direktīvas ieviešana atlikta, ir, lai nebūtu šo dažu uzņēmumu dēļ jātērē nauda nodokļa administrēšanai.

“Šādu sistēmu, ja viņu ievieš uzreiz, Valsts ieņēmumu dienestā viņa jāievieš automatizēti. Šeit ir tomēr ievērojamas izmaksas, lai šādu sistēmu ieviestu. Daļēji šī atlikšana nozīmē, ka nav šo izmaksu budžetā. Tāds netiešs ieguvums, ka mums nav jāizdara šo izmaksu,” teica Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktora vietnieks Andrejs Birums.

“Elko”: Nodokļu maksājumi Latvijai var iet secen

Viens no šiem dažiem Latvijā reģistrētajiem mātes uzņēmumiem, uz ko nodoklis attiecas, ir IT preču vairumtirgotājs “Elko”. Tam ir biroji 13 valstīs. Grupas kopējais apgrozījums pārsniedz miljardu eiro.

“Elko” direktors Svens Dinsdorfs stāsta – direktīvas atlikšana Latvijā uzņēmumam dzīvi neatvieglo, drīzāk pat otrādi:

Dinsdorfs: Vienīgais, ko tas maina, ir tas, ka mēs būsim spiesti aprēķināt šo nodokli kādā citā valstī, kādā meitasuzņēmumā – valstī, kura ir adaptējusi šo direktīvu. Respektīvi, Latvijai potenciālie nodokļu maksājumi, ja tādi mums būtu, viņi ies secen.

LTV: Par kādām summām varētu to teikt?

Dinsdorfs: Nav ne jausmas, ja godīgi. Mums jāpieņem gala lēmums, kurā valstī mēs šo aprēķinu veiksim. Protams, tur ir vietējās nianses, kā šī direktīva ir tieši adaptēta, it sevišķi kontekstā ar mūsu specifisko UIN aprēķinu, respektīvi, ka nodoklis tiek aprēķināts pie dividenžu izmaksas, nevis peļņas aprēķina.

Dinsdorfs norāda – tas, ka direktīva Latvijas gadījumā liek UIN samaksāt kāda meitasuzņēmuma valstī, rada papildu slogu: “Liels apgrūtinājums ir tas, ka mums būs jāveic šis aprēķins tomēr svešā valstī, salīdzinoši. Respektīvi, mums viss finanšu centrs atrodas šeit Rīgā, Latvijā. Mums būs jāiedziļinās [attiecīgās valsts] vietējā specifikā, jāizmanto konsultanti, protams, kas ir papildu izmaksas. Diemžēl, ja būs kāda komunikācija un pretenzijas no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas, visa šī komunikācija būs krietni apgrūtināta.”

Domās, kā nezaudēt nodokļu ieņēmumus no meitas uzņēmumiem

Kamēr lielo mātes uzņēmumu Latvijā ir maz, daudz vairāk ir dažādu starptautisku kompāniju meitasuzņēmumu un filiāļu. Viens piemērs – “Laima”, “Spilva” un citu zīmolu pārtikas produktu ražotāja “Orkla Latvija” īpašniece ir Norvēģijā reģistrēta kompānija. Arī Norvēģija ar šo gadu ir ieviesusi minimālā UIN principu. Tātad par peļņu Latvijā “Orkla” grupai varētu būt jāpiemaksā nodoklis Norvēģijā.

Vai tas tā tiešām varētu notikt, pats uzņēmums gan tiešu atbildi nesniedz, vien norādot, ka ievēros valstu normatīvos aktus: ““Orkla” ir pārskatījusi savu pozīciju attiecībā uz 2. pīlāru un neparedz būtisku nodokļu izmaksu pieaugumu grupai. Tomēr no grupas puses tiks palielināti resursu tēriņi, kas būs saistīti ar atbilstības un ziņošanas pienākumu pārvaldību pēc direktīvas īstenošanas.”

Finanšu ministrija lēš, ka Latvijā ir aptuveni 300 meitas kompāniju un filiāļu, uz kurām minimālā UIN likme attiecas. Ministrijas pārstāvis Andrejs Birums atzīst – līdz ar reformu Latvijas īpašais uzņēmumu nodokļa režīms lielām korporācijām kļuvis mazāk pievilcīgs. Tagad ministrija strādā pie idejām, kā panākt, lai par peļņu Latvijā ārvalstniekiem piederošie uzņēmumi arī nodokli tomēr maksātu šeit, skaidroja Birums: “Veikt maksājumus elastīgā kārtā, protams, Latvijas budžetā, bet saistībā ar šo te otrā pīlāra aprēķinu, lai viņiem nerastos šīs saistības [mātes uzņēmuma valstī] – tādi priekšlikumi tiek pārdomāti, un, visdrīzāk, nodokļu darba grupā viņi izskanēs, vai arī tie būs Finanšu ministrijas priekšlikumi vēlāk.”

Digitālo pakalpojumu nodokļa nākotne neskaidra

Nodokļu eksperts Taukačs spriež, ka globālā uzņēmumu nodokļa reforma Latvijai redzamus ieguvumus nedod, taču lielāks pienesums varētu būt no tā sauktā pirmā pīlāra jeb digitālo pakalpojumu nodokļa. Taukačs gan norāda, ka tas pagaidām ir iestrēdzis Amerikas Savienoto Valstu skepses dēļ, un nav zināms, vai to izdosies ieviest.

“Līdz ar to tas, kas notiks, – visdrīzāk katra valsts sāks ieviest savu digitālo pakalpojumu nodokļu sistēmu, un līdz ar to tām lielajām digitālajām kompānijām nāksies sadzīvot ar ļoti daudz dažādām sistēmām visā pasaulē,” prognozēja Taukačs.

Finanšu ministrijas pārstāvis Birums gan uzsvēra, ka tehniskais darbs pie globālā digitālā nodokļa ieviešanas joprojām turpinās. Īpaši sarežģīti esot tas, ka nodokļa ieviešana prasītu pārskatīt valstu divpusējos līgumus nodokļu jomā. Birums gan piekrīt, ka izšķiroša būs ASV nostāja, ko varētu ietekmēt gada nogalē gaidāmās prezidenta vēlēšanas.