Daļu no «Krājbankas» lietas šogad varētu nodot kriminālvajāšanas sākšanai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šogad daļu no AS «Latvijas Krājbanka» («Krājbanka») kriminālprocesa varētu nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, aģentūrai LETA pastāstīja ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis.

Gudermanis nekomentēja, kura daļa no apjomīgās krimināllietas un pret kurām personām, iespējams, varētu nonākt prokuratūrā. Tas būšot atkarīgs no tā, cik ātri policija saņems informāciju, tostarp no ārvalstīm.

«Tāda cerība ir (šogad nodot prokuratūrai). Ir vairākas epizodes, un taktiski domājam, ka lietderīgi būtu lietu dalīt un sūtīt pa daļām,» piebilda Gudermanis.

Jau ziņots, ka «Krājbankas» kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tiek turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tiek turēti aizdomās Priedītis, Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija ir arestējusi minēto personu mantu. Saistībā ar šo lietu uzlikts arests Priedītim piederošam nekustamajam īpašumam, automašīnai, kapitāla daļām kādā uzņēmumā, kā arī vairākiem kontiem dažādās bankās, tostarp ārvalstīs.

Pelcbergam apķīlāts transportlīdzeklis un nekustamais īpašums, bet Zalānam - nekustamais īpašums, kapitāla daļas kādā uzņēmumā, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

Šogad februārī policija atklāja, ka šajā lietā vēl kādai personai piemērots aizdomās turētā statuss, taču izmeklēšanas interesēs netika atklāts tās vārds un nodarbošanās. Tāpat netika atklāts, tieši par kādiem noziegumiem persona tiek vainota.

Žurnāls «Ir» janvārī, atsaucoties uz Gudermaņa teikto, rakstīja, ka izmeklēšanas gaitā ievērojami audzis noziedzīgo epizožu skaits, kuras, lai pievienotu lietai, ir jānostiprina ar ārvalstīs atrodamiem pierādījumiem. Tāpēc policijas septiņu cilvēku izmeklēšanas grupa vēl gaida daudzas atbildes no ārvalstu kolēģiem.

Lielbritānijā dzīvojošā bankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova izdošana tiesāšanai Latvijā neesot pieprasīta tāpēc, ka pēc šādas prasības nosūtīšanas jaunas epizodes lietai vairs nevarēs pievienot.

Lai gan Gudermanis diplomātiski stāstījis, ka līdz šim saņemtas atbildes uz visiem tiesiskās palīdzības lūgumos uzdotajiem jautājumiem, žurnālam tapis zināms, ka tik gludi sadarbība nav veidojusies ar kaimiņvalsts Lietuvas izmeklētājiem, kuru ierosinātajā kriminālprocesā centrālā loma, tāpat kā Latvijā, ir Antonovam.

2011.gada nogalē «Krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu «Krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu. VP par notikušo sāka kriminālprocesu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu