RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Vai Latvija šogad prata labi saimniekot? Gada notikumu apskats

TVNET/LETA/BNS 36
Foto: TVNET

Gads kā jau gads arī finanšu jomā - daudz ciparu, darījumu, prognožu un rezultātu arī Latvijas ekonomikā un biznesā. Piemēram, mūsu valsts maciņam bija jāiztur peripetijas milzu noslēpumu līmenī ap valsts bankas «Citadele» pārdošanu. Mūsu lauksaimniekiem gada otrā puse Krievijas embargo dēļ izvērtusies jau kā bankrotu priekšvēstnesis, bet sabiedrībai neizskaidrotas joprojām bažas par brīvā elektrības tirgus cenām, kā arī daudz kas cits. Bet ir jau arī labais, krīzes gados noteikto pabalstu «griestu» atcelšana, prieks, ka kritušās degvielas cenas un šis tas cits arī. Jaunajā gadā - neslinkojam, darbojamies un radām!

Krievijas embargo iesper mūsu ražotājiem-eksportētājiem

FOTO: Reuters/Scanpix

Augusts Latvijas lauksaimniekiem atnāca kā sniegs uz galvas vasaras vidū - uz Ukrainas krīzes dēļ noteiktajām starptautiskajām sankcijām Krievija atbildēja ar importa embargo lielākajai daļai pārtikas produktu. Tas «iespēra» daudzu Krievijai tuvu esošo valstu eksportētājiem un beigu tuvošanos lika izjust daudzām nozarēm arī pie mums – zivsaimniecībai, dārzkopībai, cūkkopībai (kurai jau pirms tam nācās saskarties ar ierobežojumiem Krievijas tirgū) un piensaimniecībai. Parēķinot, kāda tirgus daļa tiek zaudēta un kur nu liksim savus ražojumus, piemēram, daudzviet dārzeņi sapuva uz lauka (vietējie konservētāji gan pat sludināja iepirkumus), bet pienu pārdeva zem pašizmaksas.

FOTO: Reuters/Scanpix

Krievijas embargo pārtikai ietekmē arī autopārvadātājus, kuriem nu vairs nav, ko vest uz Krieviju iepriekšējos apjomos. Paralēli pārvadātāji arī nevar būt droši, ka netiks uz robežas apturēti šādu vai tādu Krievijas rīkojumu dēļ – vai nu prece ne tāda, vai tās sastāvs; un šā iemesla dēļ var nākties kravām nīkt stundām garās rindās uz robežas, gaidot iebraukšanas atļauju, kā tas decembrī bija Lietuvas pārvadātājiem.

FOTO: Ieva Lūka / LETA

Ejot laikam, tapa skaidrs, ka šoreiz vislielākie cietēji ir piena rūpniecība. Produktiem varbūt atrastos noiets kādos citos tirgos. Taču arī tas nav droši – jāņem vērā to derīguma termiņš un tālus tirgus vairumā nesasniegt; savukārt piena pulveris, kas pazīstams pat biržās, pie mums netiek ražots tādos apjomos, kas būtu interesanti kādiem starptautiskiem pircējiem. Ir kur tiekties, ja vien lauksaimnieki nenolikvidēs savus ganāmpulkus.

FOTO: Ria Novosti/Scanpix

Tāpat piensaimnieki gaidīja atbalstu no ES, taču čiks vien sanāca – runāja par aptuveni 20 miljoniem eiro, piešķīra 7,7 miljonus. «Tas neko neatrisina,» saka paši lopkopji, kas pagaidām strādā, atdodot pienu zem pašizmaksas. Tā varēšot tik vien kā līdz pavasarim.

Putins pieprasa Centrālajai bankai apturēt spekulācijas ar rubli

Savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pieprasīja, lai Krievijas centrālā banka «Bank Rossii» un valsts valdība īsteno stingrus pasākumus, lai apturētu spekulācijas ar rubli. «Bank Rossii» ir pārgājusi uz peldošo rubļa kursu, bet tas nenozīmē, ka rubļa kurss var bezgalīgi būt par finanšu spekulāciju objektu,» viņš piebilda.

Rubļa vērtība piedzīvo iknedēļas kritumu, sasniedzot jaunus rekordzemus līmeņus gan pret eiro, gan pret ASV dolāru. Kopš gada sākuma rubļa kurss ir sarucis par 40%, pēdējā mēneša laikā - par 20%. Tas ietekmē arī tos mūsu eksportētājus, kas norēķinās «tajā galā» rubļos, – arvien nevērtīgākais rublis padara zaudējumus vēl lielākus.

«Citadele» aizies par 74 miljoniem. Vai arī – mazāk

AS
FOTO: Edijs Pālens / LETA

Privatizācijas aģentūra jau no paša gada sākuma ik pa laikam paziņoja, ka par banku «Citadele» interesi te vairāk, te mazāk izrāda dažādi investori, nevienu tā īsti arī nenosaucot vārdā, tomēr skaļi tika deklarēts, ka Drošības policija un FKTK noteikti kārtīgi pārbaudīs iespējamā pircēja reputāciju un nodomus.

Īsta jezga paralēli norisinājās tieši pirms 12. Saeimas vēlēšanām sabiedrībā, ko uzkurināja politiskais spēks «Saskaņas centrs», aicinot vairākkārt pārtraukt bankas pārdošanu, apelējot pie tā, kāpēc par šo procesu, pārdošanas cenu, iespējamo bankas pircēju nekas netiek ziņots un darījums ir pilnīgi slepens. Šādā veidā SC mēģināja samusināt darījumu atbalstošās «Vienotības» vēlētājus sev par labu.

Tikai tad arī atklājās, ka valstij piederošo 75% bankas «Citadele» akciju pircēji ir 12 starptautisku investoru grupa un «Ripplewood Advisors LLC», kas banku pirkšot par 74 miljoniem eiro, ja vien darījuma noslēgšanas brīdī, 2015.gada sākumā, bankas darbības rādītāji būs labi. Ja nebūs, cena būs zemāka.

Vēl interesants pavērsiens bija akurāt dienu pirms bankas pārdošanas līguma parakstīšanas. Banku pēkšņi nebija iespējams pārdot, jo atkāpās PA valdes locekļi, kuriem bija jāparaksta līgums. Valde «pēkšņi saprata», ka uzskata, ka bija iespējams turpināt sarunas par bankas pārdošanu un uzlabot līguma nosacījumus, varbūt pat dabūt labāku cenu.

Tikmēr Eiropas Komisija beidza padziļināto izmeklēšanu par valsts atbalsta pasākumiem Latvijas bankām «Reverta» un «Citadele». Izmeklēja un apmēram pēc pusgada secināja un paziņoja, ka ar «Citadeles» darbības virzību viss ir kārtībā un viss izdarīts atbilstoši iespējamajam labākajam scenārijam.

Uzziņai. Banka «Citadele» dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās «Parex bankas» operacionālās sadalīšanas process. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no «Parex bankas» tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka – «Citadele», bet «Parex banka» sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus.

«Liepājas metalurgs» - pārdots. Solīja, bet.. šogad vēl neatsāks darbu

FOTO: Ria Novosti/Scanpix

Šis gads Latvijas lielākajam metalurģijas uzņēmumam «Liepājas metalurgs» sākās ar pilnīgu neziņu gan par cenu, par kādu to varētu pārdot, gan par tur strādājošo likteni. Statistika bija bēdīga: no aprīlī 1345 Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bijušajiem rūpnīcas metalurgiem jaunu darbu gada beigās bija atradis vien 571 no bijušajiem metalurga strādniekiem.

Februārī Straujumas valdība atbalstīja «Metalurga» maksātnespējas administratora Haralda Velmera piedāvāto kompānijas pārdošanas plānu. Finanšu ministrs Andris Vilks izteica pārliecību, ka pārdošana starptautiskā piedāvājumā varētu notikt pavasara mēnešos un labvēlīga iznākuma gadījumā uzņēmums vasarā atsāktu darbu. Prognozes bija greizas – vēl gada beigās darbu uzņēmums nebija atsācis, lai gan pircējs to solīja, vēl pat nenokārtojis darījumu līdz galam.

Turpmākajos mēnešos figurēja dažādas ziņas par to, cik daudz un kādi investori interesējas par uzņēmumu – kurš nopietnāk, kurš mazāk nopietni; tad ziņas atkal apklusa. Maksātnespējas administrators izsolīja un tirgoja LM nekustamos īpašumus un blakusfirmas. Līdz augustā tika paziņots, ka nu jau atlikuši vien daži potenciālie interesenti, kuru reputāciju pirms uzņēmuma pārdošanas kārtīgi izvērtēt solīja Drošības policija.

Oktobrī maksātnespējīgās AS «Liepājas metalurgs» (LM) administrators parakstīja līgumu par pamatražotnes pārdošanu Ukrainas uzņēmumam «KVV Group», kurš, solot ieguldīt 30 miljonus eiro apgrozāmajos līdzekļos, līdz gada beigām atjaunošot LM darbu. «KVV Group» par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro.

Līdz tam gan neiztika bez skandāliem – viens no «Metalurga» bijušajiem akcionāriem Kirovs Lipmans visādi centās, viņaprāt, atmaskot uzņēmuma iekšienē un ar bijušajiem īpašniekiem saistītās «melnās lietas», vienubrīd pat paziņojot, ka ir izteikts apdraudējums viņa vai viņa ģimenes locekļu dzīvībai. Pēc iesnieguma izskatīšanas policija šo lietu gan izbeidza, jo nebija noticis noziedzīgs nodarījums.

Latvijā uz laiku var tikt iekšā par 250 000 eiro

FOTO: Reuters/Scanpix

1.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, kas ārzemniekam dos tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Taču šo atļauju varēs dabūt no jaunā gada arī, ja iegādāsies īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 eiro.

Pēc izmaiņām Imigrācijas likumā no tirgus jau pazuduši ķīnieši, tā ziņo PMLP, jo viņiem šis slieksnis ir pārāk augsts un par dārgu – iepriekš lielākā daļa Ķīnas investoru pirka īpašumus par 70 000 eiro, kas bija pats zemākais slieksnis uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Ķīna bija kļuvusi par otru nozīmīgāko «investoru» izcelsmes valsti pēc Krievijas.

Tā kā daudzu mitekļu cenas bija «uzskrūvētas» iespējamo ārvalstu pircēju dēļ, nu attīstītāji spiesti veikt cenu korekcijas smalkajiem dzīvokļiem, kuru cenu diapazons ir no 150 000 līdz 250 000 eiro. To vērtē kā lielu triecienu nekustamā īpašuma nozarei, jo vietējiem iedzīvotājiem šādas cenas «nav paceļamas» - augstākais, ko varot «izspiest», ir 100 000 - 120 000 eiro. Līdz ar to var prognozēt, ka daudzi jaunie peļņas projekti atkal stāvēs tukši labu laiku. Daži būvnieki pat draud ar jaunu imigrācijas vilni nozares apsīkšanas dēļ.

Oficiālie rezultāti rāda, ka pēc 1.septembra apstājies uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaits saskaņā ar jauno regulējumu, jo jau pirms tam tikai desmitdaļa visu darījumu kvalificējās summai no 250 000 eiro.

Jāpiemin, ka šis jautājums pirms 12. Saeimas vēlēšanām sacēla arī diezgan lielu troksni, kad NA vairākkārt aicināja koalīcijas partnerus atbalstīt tās priekšlikumu apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Saeimas vairākums to noraidīja. Tas notika pirms vēlēšanām.

Brīvais elektrības tirgus – vai vispār kaut ko par to zini?!

FOTO: flickr.com/pfala

Ar lielām bažām ikdienas steigā tiek gaidīts jaunais gads arī elektrības jomā. Sākotnēji elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana bija plānota no 2014.gada 1.aprīļa. Taču šā gada martā Saeima nolēma, ka to darīs tomēr no 2015.gada 1.janvāra. Tad katram no mums būs iespēja izvēlēties savu elektrības piegādātāju, ja vien mums šķiet, ka viņa piedāvātais tarifs samazinās mūsu ikmēneša rēķinus par elektrību.

Izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju un to mainīt varēs ik mēnesi - izvēli izdarot līdz mēneša 15.datumam, jaunās līgumattiecības stāsies spēkā no nākamā mēneša pirmā datuma.

Diemžēl daudzi eksperti izsaka prognozes, ka elektrības cena nesamazināsies, tā nepaliks līdzšinējā, bet augs pat par 12-45%. Redzēsim!

Tas nekas, ka pavasarī ik dienu 25 000 informatīvu vēstuļu tika izsūtīts, tika finansētas kampaņas par bargu naudu, bet premjere joprojām pārmeta informācijas trūkumu par elektrības tirgus atvēršanu. Nekas būtiski nebija mainījies «parastā» cilvēka izpratnē arī gada beigās.

Tāpat tikai diezgan teorētisks un vai maz darboties spējīgs iesākumā būs plāns par elektrības cenu kāpuma kompensēšanu trūcīgākajai sabiedrības daļai – sprieda gan par atlaides iekļaušanu jau rēķinā, gan par īpašām atlaižu kartēm utt.

Jāatzīst gan, ka tā ārkārtīgi plaši ne cenas, ne tarifi, ne izvēlēšanās vienkāršība vai sarežģītība netiek skaidrota; atsevišķās reklāmās vien klusi piebilst, ka tas jādara atbildīgi, jo, kā jau visos līgumos, arī šajos var slēpties daudzi mazi burtiņi, kuri var mūs pamatīgi iegāzt ar «soda naudām», ja nu gadījumā vēlamies mainīt savu elektrības piegādātāju. Ja vēl neesi izvēlējies, vai mainīt esošo, tad noteikti izlasi kārtīgi jaunajā līgumā visu, kas rakstīts par soda naudām, termiņiem un par visām ar to saistītajām lietām.

Esam eirozonā. Vai eiro pieņemt mums bija grūti?

FOTO: Reuters/Scanpix

Šā gada 1.janvārī Latvija iestājās eirozonā, ieviešot ES vienoto valūtu eiro; to svinīgi apliecināja arī tā brīža Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, no valsts bankas bankomāta fotozibšņu pavadībā demonstratīvi izņemot pirmās eiro banknotes. Satraukums, neziņa, interese bija liela, taču viss bija tiktāl pārdomāts, ka lielu problēmu valstij šajā pārejas periodā nebija.

Pusgadu pēc eiro ieviešanas Latvijā pārtikas cenas būtiski kāpa, taču ekonomisti un analītiķi to nesaistīja īsti ar eiro, bet dažādiem citiem rūpniecību, ekonomiku un ražošanu ietekmējošajiem pasaules faktoriem. Kāpa dažādu pakalpojumu cenas, pārsvarā uz «noapaļošanas» vai jau «ieplānotas cenu celšanas» rēķina.

«Eurostat» novembrī publicēja savu viedokli par to, cik daudz eiro varēja ietekmēt patēriņa cenu līmeni Latvijā, proti, tie ir 0,12-0,21 procentpunkts no mēneša inflācijas janvārī. Šis skaitlis atbilst novērtējumam un prognozēm, ko Latvijas Banka veica gada sākumā, - ietekme būs līdzīga kā citās valstīs, kuras eirozonai pievienojās pirms Latvijas.

Vēl pat gada beigas nebija, kad aptaujas liecināja, ka iedzīvotājiem vairs nav nepieciešams, lai veikalos cenas joprojām norādītu abās valūtās; lielie tirdzniecības tīkli vairs tikai dažviet vēl cenas nebija nomainījuši. Visā eirozonā veiktās aptaujas liecināja, ka esam teju vienīgā valsts, kuras iedzīvotājiem netraucē mazās «melnās kapeiciņas», no kurām citviet labprāt atteiktos jau lielākoties tāpēc, ka nekas 1, 2 vai 5 centus nemaksā.

Gada beigās pie eiro jau bijām pieraduši – vairs netraucē ne monētu smagums, ne papīra naudas izmērs mazākos maciņos, jo nauda ir nauda, galvenais – lai tās mums būtu pietiekami cilvēka cienīgai iztikšanai!

Nolikto atslēgu princips - bankas negrasās riskēt ar savu peļņu!

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Ne skaļi, bet gaisā visu laiku virmoja diskusijas par tā sauktā nolikto atslēgu principa ieviešanu arī Latvijā. Valsts pat sagatavoja īpašu atbalsta programmu, taču sanāca vien čiks, jo no šīs programmas bēgdamas aizbēga visas bankas, izņemot «Citadeli». Skaidra lieta, ka bankām tas nav izdevīgi – dot cilvēkam kredītu par pirmo mājokli, riskējot pašai palikt ar šo neizmaksāto mitekli īpašumā tad, kad cilvēks kļūs maksātnespējīgs. Peļņas nekādas. Vai arī skaidri un gaiši – kredītā «jāieceno» risks, kas loģiski sadārdzinās kredītu pašu.

Līdz ar to vidusmēra jaunās ģimenes var nemaz nepriecāties, jo pirmā iemaksa, lai varētu izmantot šo principu, būs tik pietiekami augsta, ka tikai ļoti retais būs bijis spējīgs sakrāt mūsdienu apstākļos tik ievērojamu summu un bankā iemaksāt savu daļu, kas var būt pat 25% - 40% no kārotā kredīta lieluma/nekustamā īpašuma vērtības.

Valdība decembrī līdz 1.martam pārcēla tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu, solot paralēli strādāt pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju. Proti, likumu, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu» principu, kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis. Lai izvēles iespēju ieviestu, būtu nepieciešams grozīt vairākus likumus.

Īres tirgus uzgavilē

Sava bēda arī apdrošinātājiem, kas cieši saistīti ar kreditēšanas tirgu, jo, ja bankas un līzinga kompānijas finansē nekustamo īpašumu, tad paralēli pieaug arī apdrošināšanas tirgus. Ja krīt šī finansēšana, tad atbilstoši krītas arī apdrošināšanas tirgus.

Līdz ar to joprojām paredzams, ka īres tirgus būs patiesi aktīvs. Cilvēki joprojām maksās iznomātājiem par svešu mitekli, var teikt – astronomiskas summas, nevis palēnām pat krietni vien mazāku ikmēneša maksājumu maksās kredītam par savu paša dzīvoklīti kādai bankai.

Vai atcels pabalstu «griestus»? Kas būs ar mikrouzņēmējiem?

FOTO: Itar-Tass/Scanpix

Sākot ar 2015.gadu tiks atcelti visi 2009.gadā pieņemtie sociālās apdrošināšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalsta izmaksas ierobežojumi, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais ziņojums valdībai «Par turpmāku valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanas pamatotību».

Ņemot vērā, ka ar šo gadu ir atjaunota sociālās apdrošināšanas iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšana, sākot ar 2015.gadu, izmaksas ierobežojumi sociālās apdrošināšanas pabalstiem nav saglabājami, norāda LM.

No 2015.gada plānots atcelt ierobežojumus:

  • ģimenes valsts pabalsta izmaksai, proti, tas vairs netiks izmaksāts 11,38 eiro apmērā par katru bērnu, bet tiks diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē,
  • slimības un bezdarbnieku pabalstam,
  • maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstiem.

Saeima 2009.gada jūnijā pieņēma likumu «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam», krīzes periodā paredzot maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības un bezdarbnieka pabalstu izmaksu ierobežojumus. 2012.gada sākumā tika nolemts saglabāt šos ierobežojumus līdz 2014.gada beigām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Uzņēmumu reģistrs (UR) laika posmā no 2010.gada 1.septembra līdz 2014.gada 1.decembrim ir saņēmuši 55 733 pieteikumus mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. Tas nav maz.

Mikrouzņēmuma statuss bija ļoti labs modelis tiem, kas nevarēja sadūšoties sākt savu uzņēmējdarbību. Tas paredzēja gan atvieglojumus grāmatvedībā, gan nodokļu nomaksā. Tagad iespējamā mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana varētu negatīvi ietekmēt iniciatīvas dibināt jaunus mikrouzņēmumus un sekmēt pašreizējo aktīvo mikrouzņēmumu skaita samazināšanos.

Ko valsts ar to grib panākt, apelējot pie šā uzņēmējdarbības veida sociālās neaizsargātības? Vai to, ka uzņēmējiem būs jāstrādā» zem likumā noteiktā apgrozījuma?

Proti, nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%. Bet likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro ir: 1) 2015.gadā — 11%; 2) 2016.gadā — 13%; 3) sākot ar 2017.gadu — 15%.

Cerība, ka degvielas cenas kādu laiku turēsies zemas

FOTO: Reuters/Scanpix

Naftas cenas pasaules tirgū 16.decembrī turpināja kritumu, Londonas «Brent» jēlnaftas cenai nokrītoties zem 59 ASV dolāru par barelu robežas saistībā ar jaunākajiem Ķīnas rūpnieciskās aktivitātes datiem un nemierīgo situāciju Krievijā. «Brent» jēlnaftas cena janvāra piegādēm otrdien dienas vidus tirdzniecības sesijā samazinājās līdz 58,5 ASV dolāriem (47,07 eiro) par barelu, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada maija. Savukārt ASV vieglās jēlnaftas «West Texas Intermediate» (WTI) cena nokritusies līdz 53,8 ASV dolāriem (43,29 eiro) par barelu.

Naftas cenas kopš jūnija samazinājušās par aptuveni 50%, ņemot vērā pārmērīgās enerģijas piegādes, ASV dolāra vērtības pieaugumu un vāju pieprasījumu gausās globālās ekonomikas izaugsmes laikā.

Tas atspoguļijās arī degvielas izmaksās - 95. markas benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā decembra sākumā bija 1202,50 eiro par 1000 litru, kas ir ceturtais zemākais līmenis Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas (EK) dati par degvielas cenām ES.

Patiesībā zemās degvielas cenas pie mums skaidrojamas ar nežēlīgu starptautisko šo atradņu apguvēju biznesu. Pat lielie spēlētāji ir gatavi ilgtermiņa zaudējumiem, lai tikai nezaudētu savu tirgus daļu, - viņi ir gatavi naftas dempinga cenām, lai tikai jaunie tirgus spēlētāji «neuzaudzētu muskuļus» - lai tirgū netiktu nafta no reģioniem, kur pārāk dārga tās ieguves pašizmaksa un kur lomu spēlēs ģeogrāfiskais attālums.

Attīstoties industrijām, skaidrs, ka naftas patēriņš pasaulē augs. Un Saūda Arābija šodienas zaudējumos ierēķinājusi rītdienas peļņu. Piemēram, šobrīd izdevīgāk uz ASV sūtīt lētu naftu, jo ASV sāk izmantot tehnoloģijas un stratēģijas, kas palielina pašu naftas ieguves apjomus, kā rezultātā krītas eksports no Alžīrijas, Lībijas, Venecuēlas u.c. valstīm.

Patiesībā eksperti šo stāvokli vērtē kā ārkārtīgi nenoteiktu. Viss notiekošais var liecināt gan par ilgu zemu cenu periodu, gan pēkšņu un strauju naftas cenu lēcienu, kad mazie ieguvēji būs atmetuši savam biznesam ar roku augsto izmaksu un mazās peļņas dēļ.

Kāpēc gan deputāti nevēlas ātro kredītu iegrožošanu?

FOTO: AP/ScanPix

Ātro kredītu formā aizdotā naudas summa pēdējā gada laikā ir būtiski sarukusi un ātro kredītu firmas aizdevušas par trešdaļu mazāk naudas, par to šogad ziņoja LTV. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) dati liecina, ka, salīdzinot ar 2013.gada 1. pusgadu, aizdevumu apjoms samazinājies līdz 68,19 miljoniem eiro jeb 29,65%.

Arī kredīta summas izsniegtas mazākos apmēros. Iespējams, tāpēc, ka tagad regulējums pieprasa stingrāk izvērtēt klientu spēju aizdevumus atmaksāt, un daļa no viņiem nekvalificējas naudas saņemšanai. Un ar visu to kopējais kavēto kredītu skaits joprojām iespaidīgs - tas palielinājies līdz 37%.

Kāpēc valsts ļauj nabadzīgos grūst kredītu slazdā?

Iepriekšējā Saeima lēma iegrožot ātro kredītu biznesu ar vairākiem punktiem, taču īpaši neaizrāvās ar likuma sīkāku grozīšanu. Jaunajai Saeimai arī nav pienākuma to darīt.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atrunājas, ka likumprojekts nekvalitatīvi izstrādāts un nav informācijas par to, vai problēmas ātro kredītu nozarē joprojām vispār pastāvot. Deputāti lobē šo biznesu.

Iepriekšēja sasaukuma likumprojektus deputāti var pārņemt tikai līdz Ziemassvētku brīvdienām. Divas nedēļas pirms tām uz jautājumu, vai to plāno darīt, ekonomikas ministre bija izvairīga: «Nevaram jau skriet ar pieri sienā!»

Piemēram, Igaunijas valdība ir atbalstījusi likumprojektu, kas paredz aizliegt ātro kredītu reklāmu radio un televīzijā, - vismaz solis, lai ātras naudas kārotājs būtu spiests pameklēt un tikmēr varbūt arī pārdomāt.

Krāpnieki nesnauž. Cauru gadu policija brīdināja cilvēkus izturēties atbildīgi pret savu datu aizsardzību, jo ar konkrētu regularitāti pēc palīdzības policijā vērsās kāds, kura pases vai interneta bankas dati izmantoti, ņemot ātro kredītu.

PMLP Drošības policija Eksports Uzturēšanās atļaujas Banka Citadele Andris Vilks Valdis Dombrovskis Kirovs Lipmans PTAC Reverta Vladimirs Putins Liepājas Metalurgs Eiro ieviešana LV
36 Komentāri