Saskaņā ar pētījumu kompānijas TNS regulāri veikto pētījumu par TV izmantošanu Latvijas mājsaimniecībās 2015. gada dati rāda, ka 95,6% Latvijas mājsaimniecību ir televizors un vidēji 19,1% no tām izmanto virszemes ciparu televīziju, bet 4,2% - tikai bezmaksas apraidē esošās programmas, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
Lai gan pēdējos gados ir būtiski pieaugusi interneta televīzijas pieejamība mājsaimniecībās, virszemes ciparu televīzija turpina ieņemt nozīmīgu pozīciju iedzīvotājiem pieejamo tehnoloģisko platformu vidū, un atsevišķos reģionos virszemes ciparu televīziju izmanto pat gandrīz 40% (39,4%) mājsaimniecību, kurās ir televizors.
Vismazāk virszemes ciparu televīziju izmanto Rīgā, kur iedzīvotājiem pieejams plašs tehnoloģisko platformu klāsts.
Rīdzinieki visplašāk izmanto kabeļtelevīzijas pakalpojumus, 5,1% no mājsaimniecībām ar televizoru izmanto virszemes televīziju, pie tam vairāk nekā viens procents (1,3%) galvaspilsētas mājsaimniecību izmanto tikai bezmaksas apraidē esošās TV programmas.
Pētījums liecina, ka virszemes ciparu televīziju Pierīgā izmanto 30,0% mājsaimniecību, turklāt 7,5% no Pierīgas mājsaimniecībām izmanto tikai bezmaksas apraidē esošās TV programmas. Vidzemē, kur virszemes ciparu televīziju izmanto 4 no 10 mājsaimniecībām, tikai bezmaksas TV programmas izmanto gandrīz katra desmitā (9,7%) mājsaimniecību.
Zemgales un Kurzemes reģionā virszemes ciparu televīziju izmanto attiecīgi ceturtā (26,5%) un piektā (20,4%) daļa mājsaimniecību, pie tam Zemgalē gandrīz 5% (4,5%) mājsaimniecību izmanto tikai bezmaksas apraidē esošās programmas.
Savukārt Latgales reģionā virszemes ciparu televīziju izmanto 16,9% mājsaimniecību, kurās ir televizors, un 3,5% izmanto tikai bezmaksas apraidē esošās programmas.
«Lai gan programmas, kas pieejamas bez maksas, skatās šķietami neliela daļa mājsaimniecību, bezmaksas programmas tiek retranslētas teju visās maksas platformās, tātad visi, kas skatās maksas programmas, skatās arī bezmaksas,» uzsver LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Piemēram, Latgales mājsaimniecībās visplašāk izmantoti ir kabeļtelevīziju pakalpojumi, tomēr lielākā daļa kabeļtelevīzijas operatoru nodrošina virszemes ciparu apraidē esošo bezmaksas programmu retranslāciju savos tīklos.
Daudzām mājsaimniecībām visā Latvijā, kuru finansiālais stāvoklis liedz piekļuvi maksas interneta pakalpojumiem, maksas apraidē esošajiem TV kanāliem vai pat mobilajiem sakariem,
bezmaksas programmas ir vienīgais pieejamais informācijas avots gan ikdienā, gan kritiskās situācijās.
«Jāatceras, ka aiz 5% bezmaksas programmu skatītāju stāv desmitiem tūkstoši mājsaimniecību, kurām citas platformas tehniski vai finansiāli nav pieejamas. Pieejamo tehnoloģisko platformu klāsts paplašinās, tomēr visā valstī tas nenotiek vienmērīgi un vienmēr būs reģioni, kuros kabeļu vai interneta televīzija nebūs pieejama, jo konkrētajā apdzīvotajā apvidū pakalpojumu sniedzējiem nebūs rentabli sniegt šo pakalpojumu. Tāpat vienmēr būs iedzīvotāju daļa, kuriem ir vitāli svarīga bezmaksas informācijas pieejamība, kā to garantē Satversmes 100.pants, nosakot, ka ikvienam ir tiesības brīvi iegūt informāciju,» uzsver J.Bokta.
