Igaunijai vadot Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» padomi, spēja pieņemt lēmumus bija raitāka, taču patlaban Lietuvas vadībā lēmumi kavējas, atzina kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.
Rubesa: Lietuvas vadībā «RB Rail» padomes lēmumi kavējas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«»Rail Baltica» ir īpaši komplicēts starptautisks projekts, kurā lēmumus pieņemt nav vienkārši. Igaunijai vadot kopuzņēmuma «RB Rail» padomi, spēja pieņemt lēmumus bija raitāka. Tagad, kad Lietuva to vada, lēmumi kavējas,» sacīja Rubesa.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) ir sniegusi nopietnu signālu, ka veiksmīga projekta īstenošanas atslēga ir labi un caurspīdīgi pārvaldīts kopuzņēmums. «Tas dos mēroga ekonomiju, caurspīdīgu finanšu un iepirkumu procesu pārvaldību un garantēs sarežģītu infrastruktūru savietojamību, kas ir īpaši svarīga no tehniskās drošības un dzelzceļa operēšanas viedokļa. No kopīgas projekta īstenošanas ieguvējas būs Lietuva, Latvija, Igaunija un ikviens cits, kas potenciāli vēlēsies pievienoties. Kopuzņēmums nav kaprīze, bet veids, kā ES redz projekta īstenošanu,» klāstīja «RB Rail» vadītāja.
Kā ziņots, ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus, brīdinājis Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers.
Intervijā portālam «15min.lt» viņš paudis neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» starpniecību.
Pēc Krāmera teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. «Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai,» viņš sacījis.
Baltijas valstis ilgu laiku nespēja vienoties, kā sadalāms pievienotās vērtības nodoklis (PVN) par «Rail Baltica» darbiem. Lietuva centās panākt, lai PVN paliktu tai valstī, kur tiek veikti darbi, nevis Latvijā, kur dibināts kopuzņēmums «RB Rail». Jūlijā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri parakstīja vienošanos par PVN sadali, tomēr attiecībā uz galīgo finansējuma shēmu vienprātības joprojām nav.
Baltijas valstis arī nespēj vienoties, kā būtu ieceļami «RB Rail» valdes locekļi. Lietuva grib, lai katra valsts uzņēmumā būtu pārstāvēta ar vienu valdes locekli, bet «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iesaka valdes locekļus izraudzīt konkursa ceļā.
Eiropas Komisijas pārstāve Ziemeļjūras-Baltijas koridora projekta koordinatore Katrīna Trautmane jau jūnijā aicināja Baltijas valstis vienoties par «RB Rail» pārvaldību. Vēl pirms tam viņa jau brīdināja, ka valstis var palikt bez atbalsta līdzekļiem, ja nespēs atrast kopīgu valodu.