«Nord Stream 2» gāzes vada projekts būs ieguvums tikai Vācijai un varbūt Nīderlandei, bet tām valstīm, kas atrodas dienvidos un austrumos no Vācijas, projekts nav pieņemams un pretējs to interesēm, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Deputāts norāda, ka šis nav militārs projekts, tomēr ir skaidrs, ka Krievija vienmēr uzsvērusi, ka tās interesēs ir savu stratēģisko komunikāciju drošība, kas nozīmētu sarežģījumus ne tikai politiski, bet arī drošības jautājumos.
Zīle skaidro, ka «Nord Stream 2» ir politisks projekts un Eiropas Komisija (EK) joprojām nav pateikusi, vai tas ir pret Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, līdz ar to šobrīd jāgaida EK formālā nostāja.
«Cik līdz šim neformāli ir zināms, tad EK prezidenta Žana Kloda Junkera biroja un tā vadības juristi vērtē, vai projekta īstenošana ir atļaujama, savukārt Enerģētikas ģenerāldirektorāts un arī ES klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete ir pret. Tomēr galu galā EK vadītājs tomēr ir Junkers,» saka eiroparlamentārietis.
Zīle uzskata, ka par labu «Nord Stream 2» projektam nāk tas, ka pret gāzes kompāniju «Gazprom» netika ieviestas sankcijas par pārkāpumiem, kuru rezultātā patērētājiem uzņēmuma negodprātīgās rīcības dēļ bija jāpārmaksā par tā piegādāto gāzi.
«Tagad situācija ir kutelīga un slikta. Viens no Eiropas Enerģētikas savienības elementiem bija diversificēt gāzes piegādātājus, bet ar šo vienu cauruli iegūst viena tirgotāja lielāku spēku,» saka deputāts.
Viņš domā, ka «Nord Stream 2» projekta aizstāvju centieni mierināt pret projektu esošās valstis ir absurdi. «Gāzes vada aizstāvji saka, ka būs labi - Jūs Polijā, Latvijā, Lietuvā nebaidieties, mēs sataisīsim caurules, kur vajadzēs. Tas ir absurds - gāzi transportēt no Krievijas ziemeļrietumiem pa Baltijas jūru uz Vāciju, un tad caurulēs vest atpakaļ uz Baltiju,» pārliecināts Zīle.
Kā ziņots, «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 km attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt tās nākotnes gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies EK. ES valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.
Tikmēr Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») paziņoja, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu.
Tiesa valdība sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā «Nord Stream 2».
