Komercbankas būs elastīgas un individuāli meklēs risinājumus plūdu skarto lauksaimnieku atbalstam, informēja Latvijas Komercbanku asociācija (LKA).
Bankas individuāli meklēs risinājumus plūdu skarto lauksaimnieku atbalstam
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijas lauksaimnieki ir nozīmīgi un uzticami banku sadarbības partneri. Tāpēc ņemot vērā lauksaimniecības specifiku un tās lielo atkarību no dabas apstākļiem, banku nozare vienmēr ir bijusi ļoti pretimnākoša lauksaimniekiem kritiskos brīžos, ātri reaģējot un nosakot elastīgus noteikumus,» sacīja LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
LKA vadītāja uzsvēra, ka LKA biedri arī šoreiz seko līdzi notikumu attīstībai Latgalē un ar izpratni raugās uz radušos situāciju reģionā. Katra banka, individuāli izvērtējot, strādās pie variantiem, lai lauksaimniekiem būtu iespēja pārvarēt plūdu dēļ radušās grūtības un turpināt savu darbību.
«Tāpēc aicinām plūdu skarto reģionu lauksaimniekus individuāli vērsties savās sadarbības bankās, lai kopīgi meklētu risinājumus, pārrunātu potenciālās izmaiņas veicamo saistību izpildē un iespējamo cita veida atbalstu no banku puses. Ja atskatāmies nesenā pagātnē, kad lauksaimniekus pārsteidza Krievijas sankcijas, banku nozare arī elastīgi raudzījās uz situāciju. Rezultātā, faktiski visi lauksaimnieki pārdzīvoja ar sankcijām saistīto pārorientācijas periodu,» skaidroja Liepiņa.
Vienlaicīgi finanšu nozare domā arī par ilgtermiņa risinājumiem, norādīja Liepiņa. «Esam runājuši ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju, kuri zemniekus arī vērtē kā nozīmīgu un perspektīvu klientūru, lai arī lauksaimniecības sējumu apdrošināšana ir relatīvi mazs apdrošināšanas veids. Tāpēc banku un apdrošināšanas nozare ir gatava sadarboties, sēžoties pie viena galda ar Zemkopības ministriju un citām iesaistītajām pusēm, lai radītu konkurētspējīgu risinājumu jeb produktu, kas būtu pielāgots lokāla mēroga katastrofu situācijām, nevis tikai nenozīmīgu zaudējumu atlīdzināšanai,» sacīja Liepiņa.
Viņa informēja, ka bankas vienmēr ir kreditējušas lauksaimniecības uzņēmumus - 2017.gada pirmajā pusgadā šai nozarei izsniegti jauni kredīti 98,5 miljonu eiro apmērā, kas veido 14% no jauna izsniegto kredītu apmēra Latvijas tautsaimniecībai.
Liepiņa arī uzsvēra, ka lauksaimniecības uzņēmumi ir apzinīgi kredītņēmēji. Šajā nozarē kredīti ar kavējumu virs 90 dienām veido 0,5% no kredītportfeļa, pretstatā vidēji pārējās nozarēs - 2%.
Bankas lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un zivsaimniecībai ieskaitot, kopumā izsniegušas 558,7 miljonus eiro un tas veido 7,4% no banku izsniegtajiem kredītiem Latvijas tautsaimniecībā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceļu infrastruktūrai un zemniekiem Latgalē plūdu nodarītie zaudējumi tiek lēsti vairākos miljonos eiro.
Ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā valdība šodien nolēmusi izsludināt izsludina 27 novados Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales.