Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien paziņojis, ka iecere panākt vienošanos par Baltijas sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, kas būtu devusi iespēju lūgt piešķirt Eiropas Savienības (ES) finansējumu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa kuģa izpirkšanai, ir cietusi neveiksmi.
Skvernelis teica, ka Lietuva vairs necer iegūt ES finansiālo atbalstu, jo tam būtu nepieciešams apstiprinājums no visām trim Baltijas valstīm. Latvijas lēmums pieprasīt vairāk laika pārdomām nozīmē, ka termiņš pieprasījuma iesniegšanai tiks nokavēts, sacīja Lietuvas valdības vadītājs.
«Būtisks nosacījums [ES finansiālā] atbalsta iegūšanai ir tāds, ka tam jābūt reģionālajam projektam, kas aptver visas trīs Baltijas valstis - Lietuvu, Latviju un Igauniju. Ja viena valsts teic, ka tai ir nepieciešams vēl pusgads pārdomām un lēmuma pieņemšanai, mēs saprotam, ka mēs nevaram iekļauties termiņā, [lai pieprasītu ES līdzekļus] šim projektam un mums ir jāmeklē citas iespējas, kā samazināt termināļa izmaksu slogu mūsu nodokļu maksātājiem,» žurnālistiem Viļņā teica Skvernelis.
Pieteikums līdzekļu saņemšanai Eiropas Komisijai jāiesniedz oktobrī. Tā kā Latvija neplāno pieņemt lēmumu agrāk par nākamā gada pirmo pusgadu, tas nozīmē, ka vienošanos neizdosies panākt tik drīz, cik būtu nepieciešams, sacīja Lietuvas premjers.
Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa operatorkompānijas «Klaipedos nafta» vadītājs Mindaugs Jusjus ziņu aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka alternatīvie risinājumi būs atkarīgi no valdības, bet viena no iespējām ir īstenot agrāk plānoto ideju - līdzekļus kuģa izpirkšanai aizņemties. Vēl viens variants - runāt ar Igauniju un vēl mēģināt iegūt ES atbalstu. Pirmā Lietuvas un Igaunijas premjeru saruna par šo jautājumu varētu notikt otrdien Varšavā, kur paredzēta Baltijas valstu un Polijas premjeru tikšanās. Tomēr Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis aģentūrai BNS atzina, ka pagaidām vēl grūti spriest, vai EK atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.
Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) 29.augustā informēja aģentūru LETA, ka ministrija Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.
Valdība 29.augustā uzklausīja EM ziņojumu «Par reģionālo sadarbību infrastruktūras nodrošināšanai gāzapgādes nozarē».
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Latvijai piedāvāts atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Igaunijā, Paldiskos, taču Ašeradens šo informāciju nedz apstiprināja, nedz noliedza.
«Ja mēs kopumā skatāmies uz grafiku, kādā Baltijas valstu premjeri vienojās strādāt pie Baltijas valstu energosistēmas arhitektūras, lēmums paredzēja, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti izvērtē Baltijas gāzes infrastruktūru un pieņem lēmumu, kurš būtu efektīvākais reģionālais risinājums,» pauda ministrs.
Pēc viņa teiktā, Baltijā, visticamāk, nepieciešams viens projekts, taču patlaban piedāvāti jau divi. «Šobrīd piedāvāti jau divi, un mums šajā brīdī ir pārāk maz informācijas, lai varētu pieņemt lēmumu par divu reģionālu projektu risinājumu,» sacīja Ašeradens.
Konkrētu informāciju par to, kas Latvijai piedāvāts, Ašeradens gan nesniedza, norādot, ka EM sagaida papildu informāciju no kolēģiem un plāno turēties pie grafika - nākamā gada pirmajā ceturksnī eksperti attiecīgo jautājumu izvērtēs.
