RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

«Swedbank» ekonomiste: Straujais algu kāpums apdraud eksporta izaugsmi

LETA
Foto: Ieva Makare/LETA

Patlaban bažas rada darba tirgus uzsilšana un straujā algu izaugsme, kas apdraud konkurētspēju un var mazināt eksporta apjomus, norādīja «Swedbank» ekonomiste Agnese Buceniece.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība jūlijā pieauga par 6,9%, bet preču imports uzlēca par 20,5% gada izteiksmē. Buceniece norādīja, ka eksporta kāpums iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības spēcīgo izaugsmi un augošo ārējo pieprasījumu.

«Lai gan preču eksports jūlijā ir audzis nedaudz lēnāk nekā šī gada pirmajā pusgadā - par 10,2%, tas joprojām ir labs sniegums. Savukārt preču importa vērtības pieauguma tempi jūlijā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu ir palielinājušies. Jau otro mēnesi pēc kārtas imports aug par vairāk nekā 20% gada izteiksmē. Importa kāpumu veicina augošais iekšzemes pieprasījums - gan patēriņa, gan investīciju vajadzībām,» informēja ekonomiste.

Vislielāko devumu eksporta izaugsmē jūlijā nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības preces, galvenokārt dzērieni, kuru eksports uz Krieviju pieauga 2,7 reizes. Daļu no šī pieauguma, visticamāk, veido reeksports, jo Latvijā tik daudz nesaražojam un dati rāda arī ļoti strauju dzērienu importa kāpumu. Jūlijā preču eksporta vērtība uz Krieviju pieauga par 46% gada izteiksmē un nodrošināja aptuveni pusi no kopējā eksporta kāpuma.

«Kopējo eksportu balstīja arī mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī koks un tā izstrādājumi. Pēc septiņu mēnešu pārtraukuma jūlijā atsāka augt kokrūpnieku ieņēmumi no eksporta uz Lielbritāniju, ko daļēji var skaidrot ar bāzes efektu - pērn jūlijā pēc Brexit referenduma koka un tā izstrādājumu eksporta vērtība būtiski samazinājās. Iespējams, arī kādā no nākamajiem mēnešiem redzēsim pieaugumu,» skaidroja Buceniece.

Viņas vērtējumā, investīciju aktivitātes atjaunošanās sāk parādīties importa datos. Iekārtu un mehānismu imports turpina augt jau trešo mēnesi pēc kārtas un jūlijā pakāpās par spējiem 20%. Ļoti strauji aug metālu un to izstrādājumu imports - par 86%, ko ietekmē gan cenu pieaugums, gan, iespējams, arī būvniecības aktivitātes kāpums.

«Apstrādes rūpniecība turpina braši augt, un ekonomikas izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs kopumā iepriecina, kas norāda uz eksporta kāpumu nākamajos mēnešos. Tomēr gada otrajā pusē eksporta pieauguma tempi, visticamāk, būs lēnāki nekā pirmajā pusgadā. Savukārt imports augs straujāk līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos un straujāku ES fondu ieplūšanu. Bažas rada darba tirgus uzsilšana un straujā algu izaugsme, kas apdraud konkurētspēju un var mazināt eksporta apjomus. Lai to nepieļautu, uzņēmējiem ir jādomā par ražīguma celšanu,» uzsvēra eksperte.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad septiņos mēnešos Latvija eksportēja preces 6,246 miljardu eiro apmērā, kas ir par 9,7% jeb 551,1 miljonu eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 7,817 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 15,1% jeb 1,027 miljardiem eiro.

Lielbritānija Latvija ES Brexit Eksports Swedbank
0 Komentāri