Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atlikt un pārstrādāt normas saistībā ar plānoto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšanu, informēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.
No nākamā gada iecerēts, ka OIK maksājumu veido divas daļas - mainīgā daļa atkarībā patēriņā un fiksētā daļa atbilstoši pieslēguma jaudai.
LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis klāstīja, ka patlaban ir bažas par elektroizmaksu kāpumu mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem no nākamā gada.
Tāpat viņš bija neizpratnē, kāpēc ar vienādu pieslēgumu pie 0,4 kilovoltu līnijas ražošanai OIK mainīgā daļa ir paredzēta 15,2 eiro par megavatstundu, bet mājsaimniecībai 11,9 eiro par megavatstundu. LOSP ieskatā abi šie rādītāji būtu jāizlīdzina.
Vilnītis piebilda, ka būs «pietiekami uzņēmīgi cilvēki», kuri atradīs veidu elektroenerģijas patērēšanai kā mājsaimniecības, faktiski nodarbojoties uzņēmējdarbību.
Arī LTRK pārstāvis Kaspars Osis sēdē pauda, ka patlaban faktiskās izmaksas no nākamā gada nav zināmas, taču, sniedzot atbalstu lielajiem patērētājiem, mazie un vidēji uzņēmēji būs zaudētāji.
Vienlaikus viņš pauda - pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar OIK atļaujām nevieš pārliecību, ka veikts viss iespējamais, lai mazinātu kopējo OIK slogu.
Osis norādīja, ka būtu lietderīgi plānotās izmaiņas atlikt, lai dotu vairāk laika uzņēmējiem sagatavoties, kā arī nepieciešams pārliecināties, vai visi lielie ražotāji, kuriem OIK ir problēma, kvalificēsies energointensīvo uzņēmumu atbalstam.
Arī Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis pauda bažas, ka ieguvumus lielajiem ražotājiem nāksies kompensēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Viņš aicināja pārskatīt plānotās izmaiņas, lai uz mazo uzņēmēju rēķina netiktu samazināti OIK maksājumi citām patērētāju grupām.
Savukārt Latvijas Darbu devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns sēdē rosināja pieturēties pie plānotā regulējuma tāpēc, ka uzņēmumi ar to ir rēķinājušies.
Pēc viņa teiktā, šāds regulējums ir būtisks, lai lielie apstrādes rūpniecības uzņēmumi nelemtu par ražošanas pārcelšanu citur.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks sēdē norādīja, ka jau patlaban ikviens patērētājs var izmantot īpašu kalkulatoru mājaslapā «eptirgotajs.lv», lai pārbaudītu, kādas izmaiņas OIK maksājumos no nākamā gada konkrētu lietotāju sagaida.
Komentējot lauksaimnieku ieceri izlīdzināt mājsaimniecību un mazo ražotāju OIK mainīgo daļu ar vienādu pieslēgumu pie 0,4 kilovoltu līnijas, Patmalnieks uzsvēra, ka tādējādi palielinātos izmaksas mājsaimniecībām.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis piebilda, ka būtiski patērētājiem pārskatīt pieslēguma jaudas efektivitāti, lai izvairītos no izmaksu kāpuma.
Atsevišķi deputāti gan atzīmēja, ka mazās zemnieku saimniecības faktiski nemaz nevar efektīvi noslogot pieslēgumu - nevar, piemēram, slaukt govis visu dienu vai visu gadu kaltēt graudus.
Deputāti nosprieda, ka jārunā ne tikai par OIK sekām, bet arī OIK cēloņiem, tāpēc nolēma nākamnedēļ aicināt uz komisijas sēdi ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V) un diskusiju turpināt.
Vienlaikus ZZS Saeimas frakcijas deputāts Ingmārs Līdaka sēdē uzsvēra, ka Lietuva un Luksemburga kā pirmās Eiropas Savienībā parakstījušas līgumu par sadarbību atjaunojamās enerģētikas jomā, kas ļaus Lietuvai pārdot atjaunojamās enerģijas kvotu pārpalikumu.
Deputāts kritizēja Ekonomikas ministriju, ka Latvijā pie šāda mehānisma darbs nenotiek, kaut gan viņš to rosinājis. Līdaka solīja nākamnedēļ uz to vērst ekonomikas ministra uzmanību.
Kā ziņots, apkopojot datus par 2017.gada deviņiem mēnešiem un triju mēnešu prognozētajām elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas maksājumu izmaksām, AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegusi regulatorā OIK aprēķinu 2018.gadam.
Plānots, ka no 2018.gada 1.janvāra OIK dalīs fiksētajā un mainīgajā maksājumā, proti, OIK lielums būs diferencēts pēc pieslēguma jaudas, vienlaicīgi nedaudz mazinoties vidējai OIK vērtībai - līdz 2,579 centiem par kilovatstundu. Jauno samazināto OIK aprēķinu sekmējis 22.septembrī Ministru kabinetā pieņemtais rīkojums, atbilstoši kuram Rīgas termoelektrostacijām (TEC) piedāvāts pieteikties uz brīvprātīgu atbalsta samazināšanu, pretī saņemot vienreizēju kompensāciju, kas atbilstu nākotnē nesaņemto atbalsta maksājumu diskontētai vērtībai. Tādējādi valsts līdz 2028.gadam ietaupa nākotnes izmaksas 262 miljonu eiro apmērā.
