Ekonomikas ministrija: Šogad Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,2%

Ministrijā norādīja, ka Latvijas ekonomikas izaugsme 2017.gadā bija būtiski straujāka nekā iepriekšējos gados, proti, iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%. Izaugsmes paātrināšanos 2017.gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas un darba samaksas pieaugums.

«Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apmēri ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017.gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar 2016.gada trim ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017.gada trijos ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās - par 4,5%,» klāstīja ministrijā.

Tāpat Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka pēc samazinājuma iepriekšējos divos gados strauja izaugsme 2017.gadā bija vērojama investīcijās. Pagājušā gada deviņos mēnešos tās pieauga par 18,5%, tādējādi sekmējot arī būvniecības apmēru strauju pieaugumu - par 18,6%.

«Īpaši iepriecina spēcīgā izaugsme apstrādes rūpniecībā, kuru veicina gan uzņēmēju spēja palielināt konkurētspēju, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos - ES un NVS valstīs,» piebilda ministrijā, atzīmējot, ka 2017.gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu 2016.gadā apstrādes rūpniecība pieauga par 8,5%. Pieaugums bija vērojams visās lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, tostarp visstraujāk pieauga mašīnbūves un elektrisko un optisko iekārtu ražošana. Strauji attīstījās arī ķīmiskā rūpniecība, nemetālisko minerālu ražošana un metālapstrāde. Tāpat noturīgs pieaugums bija vērojams lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - pārtikas rūpniecībā un kokapstrādē.

Tāpat ministrijā minēja, ka 2017.gada deviņos mēnešos straujš pieaugums bija vērojams transportā un uzglabāšanā - par 7,5%, kura izaugsmē noteicošā loma bija augošajiem kravu autopārvadājumiem, kā arī pasažieru skaita pieaugumam lidostā un ostās. Strauji attīstījās arī pārējā rūpniecība - ieguves rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un ūdens apgāde - kopējais pieaugums par 11%. Jūtams pieaugums bija arī informācijas un komunikācijas nozarē, kas attiecīgajā periodā pieauga par 4,8%, ko sekmēja straujš pieaugums datorprogrammēšanā un informācijas pakalpojumos. Sabiedriskie pakalpojumi pieauga par 5,1%. Nedaudz lēnāka izaugsme bija tirdzniecībā un izmitināšanā (par 3,9%) un citos komercpakalpojumos (par 1,9). Savukārt pievienotā vērtība lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zvejniecībā pieauga par 1%.

«Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru - ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kas ir lielākais Latvijas preču noieta tirgus, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, arī 2018.gadā saglabāsies strauja izaugsme un IKP pieaugums, pēc Ekonomikas ministrijas ekspertu prognozēm, varētu sasniegt 4,2%,» informēja ministrijā.

Pēc ministrijas pārstāvju paustā, straujākie pieauguma tempi 2018.gadā gaidāmi apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Pateicoties labvēlīgai situācijai ārējā vidē, turpinās stabili pieaugt ķīmiskā rūpniecība, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, kā arī transportlīdzekļu ražošana. Tāpat, pateicoties privātā patēriņa kāpumam, stabili turpinās augt mazumtirdzniecība un komercpakalpojumi. Augot budžeta izdevumiem, pieaugs arī sabiedrisko pakalpojumu sniegtie apmēri.

«Pašlaik galvenie ekonomikas izaicinājumi izriet no norisēm darba tirgū – brīvo darba roku skaits samazinās, kas rada spiedienu uz algām un ietekmē ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos,» atzina ministrijā.

Tāpat Ekonomikas ministrijā atzīmēja, ka iedzīvotāju līdzdalības līmenis un nodarbinātības līmenis pašlaik ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes - iedzīvotāju līdzdalības līmenis 2017.gada trešajā ceturksnī bija 69,1%, bet nodarbinātības līmenis - 63,3%, kas jūtami pārsniedz pirmskrīzes periodā sasniegto. Nodarbinātības līmenis gada laikā pieaudzis par 1,8 procentpunktiem, savukārt iedzīvotāju līdzdalības līmenis - par 0,7 procentpunktiem.

Ministrijā arī norādīja, ka, līdz ar darbaspēka pieprasījuma pieaugumu un piedāvājuma samazinājumu, strauji turpina samazināties bezdarbs. Darba meklētāju skaits 2017.gada trešajā ceturksnī saruka par 10,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni, bet bezdarba līmenis - par vienu procentpunktu un bija 8,5%. Bezdarba straujāku samazināšanos kavēja lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.

«Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī 2018.gadā, kas varētu atspoguļoties nelielā nodarbināto skaita pieaugumā. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās. Ņemot vērā to, situācija ar darbaspēka pieejamību tuvākajā laikā kļūs vēl sarežģītāka, un tas atstās jūtamu ietekmi arī uz darba algu dinamiku un darbaspēka izmaksām. Sagaidāms, ka 2018.gadā vidējā bruto alga pārsniegs 1000 eiro. Savukārt bezdarba līmenis 2018.gadā varētu samazināties vidēji līdz 8%,» klāstīja ministrijā.

Pēc Ekonomikas ministrijās pārstāvju paustā, vienīgais ceļš, kā nodrošināt izaugsmi situācijā, kad darbaspēks sarūk, ir palielināt ekonomikas produktivitāti jeb veicināt ekonomikas transformāciju. Tāpēc nepieciešams sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas - eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības veicināšanas.

«Ilgtspējīga modeļa izveidošanā īpaši svarīga loma ir reformām izglītības sistēmā un darba tirgus pārkārtojumiem, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Ir jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī uz pieaugušo izglītības attīstību,» norādīja ministrijā.

Tāpat ministrijā piebilda, ka viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana. «Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Tāpēc uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas tālākajam darbam esam definējuši piecus prioritāros rīcības virzienus – tiesiskuma stiprināšanu, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstību, valsts pakalpojumu digitalizāciju, uzņēmējdarbības vides atvērtību un nodokļu sistēmas konkurētspējas celšanu,» pauda ministrijā, piebilstot, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, Ekonomikas ministrija arī 2018.gadā turpinās veidot dialogu ar uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un citiem sabiedrības pārstāvjiem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pērn deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieauga par 4,7%, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu.