Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) svētdien, 18. februārī, padomes sēdē nolēmusi uz laiku noteikt «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā, TVNET uzzināja komisijā.
Bankai «ABLV Bank» nosaka maksājumu ierobežojumus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(ziņa papildināta ar «ABLV Bank» komentāru)
FKTK paziņojumā teikts, ka bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.02.2018. plkst. 00.00.
Komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš norāda, ka šis ir ECB lēmums, kas pieņemts pēc ECB instrukcijas. «Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,» pauda Putniņš.
Savukārt «ABLV Bank» uzsver, ka minētais lēmums pieņemts, lai dotu bankai pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, stabilizējot esošo situāciju, un banka akumulētu nepieciešamos līdzekļus normālas darbības nodrošināšanai.
«Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā. Bankas rīcībā uz gada beigām bija pieejami likvīdi vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apmērā,» pauda «ABLV» pārstāvis Artūrs Eglītis.
«Bankas aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku kā paredzēts standarta situācijās. Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību,» teica Eglītis.
Vēstīts, ka Latvijas Banka iegādājusies «ABLV Bank» vērtspapīrus bankas likviditātes nodrošināšanai, svētdien žurnālistus informēja Latvijas Bankas valdes loceklis Edvards Kušners.
Viņš norādīja, ka minētā darbība ir valsts centrālās bankas standarta palīdzība komercbankām, lai nodrošinātu likviditāti vietējā finanšu tirgū.
«Latvijas Banka veikusi darbības, lai nodrošinātu «ABLV Bank» ar finanšu līdzekļiem monetārās politikas ietvaros un nodrošinātu likviditātes palīdzību. Tās ir darbības, kas tiek nodrošinātas šādās situācijās. No savas puses varam apliecināt, ka [«ABLV Bank»] ir pilns atbalsts to tiesisko un finansiālo instrumentu ietvaros,» sacīja Kušners.
Vaicāts, par cik lielu summu iegādāti «ABLV Bank» vērtspapīri, Latvijas Bankas valdes loceklis atteicās to atklāt, kā iemeslu minot - jautājums skar finanšu stabilitāti.
«Tas, kas [Latvijas finanšu sektorā] ir nestabils, ir viena banka, pret kuru tiek virzīti pārmetumi no ASV atbildīgo institūciju puses, kā rezultātā (..) bankai iestājusies problēma sadarboties ar citiem finanšu sistēmas dalībniekiem, kas rada darbības traucējumus institūcijai. Mēs ar likviditātes palīdzību mēģinām šos traucējumus mazināt. Primāri, bankas nākotne ir pašas bankas rīcībā, jo no viņiem ir atkarīgs, kā viņi tiks galā ar šiem pārmetumiem,» skaidroja Latvijas Bankas valdes loceklis.
Savukārt «ABLV Bank» pārstāvis Artūrs Eglītis aģentūru LETA informēja, ka atbilstoši pēdējiem publiskotajiem pārskatiem bankas rīcībā bija pieejami vērtspapīri gandrīz 1,7 miljardu eiro apjomā, kas, pēc viņa teiktā, ir pilnīgi pietiekami likviditātes nodrošināšanai «arī šajā nestandarta situācijā», kas radusies pēc «FinCEN» publiskotā ziņojuma.
«Vērtspapīru darījumi no Latvijas Bankas puses tiek organizēti, lai banka nodrošinātos ar papildu līdzekļiem, tādējādi vēl vairāk stiprinot bankas likviditāti un naudas līdzekļu rezerves. Tā ir viena no standarta procedūrām, kas var tikt piemērota šādās situācijās,» skaidroja Eglītis.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā TV3 raidījumā «Nekā personīga» teica, ka Latvijas Banka no «ABLV Bank» iegādājusies valsts parādzīmes apmēram 13 miljonu eiro apmērā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.
Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.