«FinCEN» lēmums būtībā izslēdza «ABLV» no tirgiem, kuros notiek darījumi ar ASV dolāriem.
Citas Latvijas bankas, kas darbojas pēc līdzīga modeļa, saskaras ar līdzīgām problēmām, intervijā sacīja Putniņš. Viņš norādīja, ka Latvijā esot apmēram desmit nerezidentus apkalpojošas bankas, kurām vajadzētu mainīt savu darbības modeli.
«Ja jūs jautājat par pastāvošā biznesa modeļa dzīvotspēju, tad, protams, tas vairs nav dzīvotspējīgs,» norādīja Putniņš, tomēr vēl citu banku slēgšanu neraksturoja kā neizbēgamu scenāriju. «Viņi var mainīt biznesa modeli, ja ir uz to spējīgi. Viņi var likvidēties, kas ir risinājums, ja viņi neredz nākotni saviem uzņēmumiem.»
Kopš «ABLV» skandāla sākuma no Latvijas bankām izņemti noguldījumi vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Taču Putniņš uzsver, ka Latvijas finanšu sistēma par spīti tam ir stabila.
«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazināt draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Pirmajās četrās dienās «ABLV Bank» klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 21,4 miljoni eiro, aģentūrai LETA trešdien pavēstīja bankas «Citadele» klientu komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.
