«Čaulas kompāniju» apkalpošana Latvijas bankās tiks pamatīgi samazināta, tomēr valstij ir svarīgi arī tas, lai netiktu nonākts pie radikālas banku slēgšanas, šādu viedokli šorīt LTV «Rīta panorāmā» pauda premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Kučinskis «čaulas kompāniju» apkalpošanu Latvijas bankās vēlētos samazināt bez banku slēgšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiķis stāstīja, ka valsts vairāk domā nevis par nerezidentu apkalpošanas ierobežošanu Latvijas bankās, bet gan par vēršanos tieši pret «čaulas kompānijām», kurām samazinājums būšot pamatīgs un mērķis varētu būt publiski izskanējušie cipari - samazināt darījumu apjoma īpatsvaru ar tām banku sektorā līdz 5%.
Kučinskis paziņoja, ka banku sektora attīrīšana nenotikšot tā, ka «vienā dienā slēgsim visas bankas, kas apkalpo «čaulas kompānijas«», jo esot svarīgi nenonākt pie radikālas banku slēgšanas.
Tagad tālākā rīcība būšot atkarīga no valsts puses uzstādījumiem. Premjers 21.martā Finanšu sektora attīstības padomes sēdē cerot dzirdēt priekšlikumus no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Finanšu ministrijas (FM) nozares sakārtošanai, bet reformas tikšot plānotas, ņemot vērā banku spējas saprātīgi sasniegt mērķus. Pārmaiņu veikšanas termiņu Kučinskis nebija gatavs konkretizēt, paužot viedokli, ka galvenais ir piedāvāt skaidru plānu un sākt to īstenot.
Taujāts, vai Latvija jau bija brīdināta veikt reformas minētajā sektorā, tikai amatpersonas kavējās ar rīcību, Kučinskis apgalvoja, ka konkrētu norāžu neesot bijis, lai arī esot bijuši jautājumi, vai Latvija spēj nokontrolēt nerezidentu sektoru savās bankās.
Jau vēstīts, ka finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir paziņojusi, ka Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu. Ministre marta sākumā tikās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku pretterorisma jautājumos Maršalu Bilingsliju un puses pārrunāja līdzšinējo sadarbību finanšu sektora attīstībā, gan arī tālāko sadarbību.
Pēc finanšu ministres teiktā, Latvija un ASV bijušas vienisprātis, ka Latvijas bankām ir būtiski jāmazina riskantais nerezidentu apkalpošanas bizness. Sarunās netika runāts par konkrētu laika periodu, kad Latvijai būtu jāatrisina jautājums ar riskanto nerezidentu apkalpošanu, bet ASV lika saprast, ka laika ir maz.
Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānija, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi. Čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā visās Latvijas bankās ir 36,57%, bet čaulas kompāniju īpatsvars kredītapgrozījumā ārvalstu klientu segmentā - 44,5%.
Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pagājušajā gadā samazinās par 12% jeb 1,097 miljardiem eiro un gada beigās veidoja 8,055 miljardus eiro. Savukārt ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kopējos Latvijas banku piesaistītajos noguldījumos 2017.gada beigās veidoja 39,7%, kas ir pēdējos gados zemākais līmenis.
FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka Latvijas bankās pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs varētu būt ap 5%. «Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%. Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz. Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem,» teica Putniņš.
Viņš norādīja, ka šie augstie finanšu stabilitātes rādītāji bankām ir laba iespēja pildīt saistības pret klientiem, piemēram, pārejot uz citu biznesa modeli, apvienojoties, mainot darbības veida licenci vai pašām izvēloties izbeigt šāda veida uzņēmējdarbību finanšu sektorā.
«Banku uzrauga turpmākie soļi - jau vērtējam un vērtēsim, cik stratēģiski elastīga tagad ir katras bankas pieeja biznesa modeļa maiņai un vai ir pamatots plāns - kā mazināt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvaru līdz nepieciešamajam,» sacīja FKTK vadītājs.
Putniņš piebilda, ka pieņemamu, ilgtspējīgu risinājumu iedzīvināšana šādā situācijā būs pierādījums Latvijas banku akcionāru spējām un talantam strādāt izaicinājumu pilnos un mainīgos apstākļos. «Būtībā izvairīšanās no riskantu klientu klātbūtnes un apšaubāmu darījumu izskaušana sadarbībā ar uzraugošajām un tiesībsargājošajām institūcijām ir būtiskākais uzdevums un tāds tas būs arī turpmāk visiem atbildīgiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā,» teica Putniņš.