Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu varētu paziņot maija pirmajā pusē, nevis līdz aprīļa beigām kā iepriekš tika pieļauts, sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.
FKTK lēmumu par «ABLV Bank» pašlikvidācijas plānu varētu paziņot maijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lēmuma izskatīšanas procesā papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana FKTK no bankas puses ir notikusi burtiski pēdējās dienās, līdz ar to arī mūsu aplēses par aprīļa pēdējām dienām kā gala lēmuma pieņemšanas termiņu ir pamainījušās. Ceram, ka maija pirmajā pusē gan varēsim ziņot par pieņemto lēmumu,» teica Upleja.
Jau vēstījām, ka «ABLV Bank» šogad 5.martā iesniedza FKTK pašlikvidācijas plāna projektu. FKTK iepriekš informēja - ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā izskatīs saņemto informāciju, tostarp pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs bankas spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem.
Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, «ABLV Bank» varēs sākt pašlikvidācijas procesu.
Tāpat ziņots, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. «ABLV Bank» pauda uzskatu, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt bankas aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem.
«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka «ABLV Bank» ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. «Turklāt «ABLV Bank» ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem,» viņa sacīja.
Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas akciju.