Neraugoties uz Eiropas Komisijas (EK) publiskoto sākotnējo vērtējumu par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu, uzņēmēji joprojām atbalsta plānoto nodokļu reformu, atzina uzņēmēju organizāciju pārstāvji.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA norādīja, ka LDDK rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai pilnībā izvērtētu reformas paketē ietverto pasākumu iespējamo ietekmi uz budžeta deficītu. Vienlaikus viņa norādīja, ka, uzsākot reformu, bija skaidrs, ka 2018. un 2019.gads no budžeta sabalansēšanas skatpunkta nebūs viegls. Pēc viņas teiktā, patlaban pastāv divas izvēles - veikt reformu vai arī visu atstāt tā, kā ir.
LDDK pastāv uz reformas veikšanu. Pēc Meņģelsones teiktā, lemjot par labu reformai, 2018. un 2019.gads būs grūti, taču pēc tam jaunā nodokļu sistēma dos savus augļus. Savukārt, saglabājot visu tā, kā ir, 2018. un 2019.gads būs nedaudz vieglāki, bet pēc tam izaugsme būs lēnāka.
«LDDK apzinās, ka ir jāpanāk lūzums Latvijas ekonomikas attīstībā, lai nodrošinātu ievērojami straujāku tautsaimniecības pāreju uz augstākas pievienotās vērtības, augstākas efektivitātes un augstāka atalgojuma sektoriem. Lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājības izaugsmi, Latvijai ir jāattīstās ievērojami straujāk, nekā līdz šim. Vienīgais līdzeklis, kā to panākt, ir attīstību veicinošas nodokļu sistēmas izveidošana un ieviešana,» viņa uzsvēra.
Vienlaikus Meņģelsone norādīja: ja pastāv budžeta deficīta risks, ir jāvērtē, kuri no reformas pasākumiem, iespējams, jāievieš mērenākā tempā. Tomēr nevarot atkāpties no darba nodokļu likmju samazinājuma, pretējā gadījumā reforma nesniegs tautsaimniecības izaugsmei nepieciešamo efektu.
Arī Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju EK ne tikai Latvijai, bet vairāk citām valstīm varētu ieteikt neieviest reformas. Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas strukturālā deficīta palielinājums nav tik liels, lai nevarētu nodokļu reformu ieviest. «Protams, Latvijas parametri - ārējais parāds un budžeta deficīts - nav izcili, bet daudz labāki salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm,» sacīja Rostovskis.
Pēc viņa teiktā, LTRK joprojām atbalsta nodokļu reformu un tā neradīs būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā. «Jāiemācās dzīvot tā, lai tēriņi nepārsniegtu ieņēmumus. Šajā kontekstā man ir virkne pārmetumu lielākajai daļai Latvijas iepriekšējo valdību, kas diemžēl ir dzīvojušas, pārtērējot budžeta līdzekļus. Latvijas otrās neatkarības vēsturē ir bijuši tikai pāris gadi, kad esam dzīvojuši ar budžeta pārpalikumu, lai gan tā ir norma. Mēs esam aizgājuši Rietumu civilizācijas ceļu, dzīvot pāri saviem līdzekļiem,» sacīja Rostovskis, piebilstot, ka reformas ir normāls solis un konkrētā nodokļu reforma ir domāta Latvijas ekonomikas izaugsmei un nodokļu ieņēmumu palielināšanai vēlākos gados.
LETA jau vēstīja, ka Eiropas Komisija (EK) publiskojusi sākotnējo vērtējumu par Latvijas valdības iecerēto nodokļu pārmaiņu ietekmi uz valsts budžetu un fiskālo mērķu sasniegšanu.
EK veiktais Latvijas fiskālo plānu - iecerētās nodokļu reformas - novērtējums liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā. Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi nosaka, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču, īstenojot nodokļu reformas pasākumus un neatrodot tiem pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.
