Eksperte: UIN atlaižu piešķiršana nodrošina Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā

Viņa skaidroja, ka nodokļu jomā ir dažādi instrumenti, kā veicināt investīcijas, un katra valsts izvēlas tās stratēģijai atbilstošākos. Piemēram, Lietuva ir devusi priekšroku plašākai speciālo ekonomisko zonu izveidei un vienkāršākam investīciju atbalstam, kas atļauj zināmus izdevumus UIN vajadzībām atskaitīt divkārši.

«Arī pārējās Baltijas jūras reģiona valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus investīciju piesaistei, bet ar UIN atlaižu piešķiršanu Latvija ir spējusi saglabāt savu konkurētspēju šajā jomā,» uzsvēra Kļavinska.

Latvija lielo investīciju piesaistīšanai ir izvēlējusies UIN atlaižu piešķiršanu par ieguldījumiem, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, atzīmēja Kļavinska. Šis investīciju stimula veids ir īpaši pievilcīgs ražošanas jomā. Lieliem, starptautiskiem uzņēmumiem, kas apsver investīciju veikšanu kādā reģionā, pieejamie nodokļu atvieglojumi ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem, lai lemtu par labu konkrētajai valstij. Taču ir būtiski, ka šādas UIN atlaides ir pieejamas ne vien teorētiski, bet arī praktiski, jo informācija par neatbalstītiem projektiem arī ir zināms rādītājs.

«No valsts viedokļa šī UIN atlaide ir ļoti pievilcīgs instruments, jo, jau investīciju projektu sākot, tiek radīta papildu ekonomiskā aktivitāte - projektēšana, būvniecība, iekārtu uzstādīšana, palielināta nodarbinātība - bet nodokļa atvieglojums ir piemērojams tikai pēc vairākiem gadiem, projektu noslēdzot un izpildot visas kvantitatīvās un kvalitatīvās prasības. Turklāt nodokļu atvieglojumu esamība pamudina investorus uzņemties papildu riskus, veikt lielākus ieguldījumus, nekā sākotnēji plānots, stimulē ievērot termiņus un citus nosacījumus, lai atvieglojumus varētu izmantot,» norādīja AIPL eksperte.

Ieguvums no lielo investīciju projektiem ir gan vidējā, gan ilgākā termiņā, jo paralēli ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, kas tiešā veidā nodrošina valsts budžetā papildus nodokļu ieņēmumus, šādā veidā atbalstīti projekti motivē investorus arī nākamos lēmumus par ražotņu vai darbības paplašināšanu pieņemt par labu Latvijai. Laikā, kad uzņēmējdarbību ir arvien vieglāk un vieglāk pārcelt no valsts uz valsti, Latvijai ir nozīmīga katra lielu apmēru investīcija, atzina Kļavinska.

Kā ziņots, kopš UIN atlaižu piešķiršanas uzsākšanas 2011.gadā kopumā apstiprināti 29 projekti par kopējo investīciju summu 355,1 miljoni eiro, savukārt valsts piešķirtā nodokļu atlaide kopumā bijusi 79 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Šo 29 investīciju projektu rezultātā kopumā tiks radītas vairāk nekā 1200 jaunas darba vietas. Starp atbalstītajiem projektiem ir tādi, kuru eksports pēc investīcijām dubultojas, sasniedzot 70% un 90%, savukārt izejvielas, atsevišķos gadījumos pat 80% apmērā, šie uzņēmumi lielākoties iepērk no vietējiem ražotājiem. Taču kopējais tautsaimniecības ieguvums būs ievērojami plašāks - pēc investīciju projektu īstenošanas attīstās arī virkne blakus nozares, piemēram, izejvielu ražotāji, apkalpojošās nozares.

Viens no projektiem, kam Ministru kabinets (MK) šonedēļ atbalstīja UIN atlaides piešķiršanu, ir mazumtirgotājas SIA «Rimi Latvia» investīciju projekta «Baltijas valstu galvenā loģistikas centra attīstība Rīgā» īstenošana.

Attīstot Baltijas valstu loģistikas centru un izveidojot centralizētu pārtikas ražošanas cehu Rīgā, «Rimi Latvia» plānoto investīciju apjoms ir 25 585 000 eiro apmērā, kas nozīmē, ka pēc projekta īstenošanas uzņēmumam būs tiesības piemērot UIN atlaidi 6 396 250 eiro apmērā.

«Rimi Latvia» ir 30.projekts, kuru MK ir atbalstījis.