Ja Saeimas vairākums izlems, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums («Anti-Counterfeiting Trade Agreement» jeb ACTA) nav ratificējams, tad ratifikācija nenotiks, sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).
Ja parlaments nolems neratificēt ACTA, tad to neratificēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tā viņš atbildēja uz jautājumiem, vai plānotās diskusijas par ACTA nav domātas tikai sabiedrības satraukuma mazināšanai un vai jau nav nolemts, ka beigās nolīgums tomēr tiks ratificēts.
Kalniņš skaidroja, ka vēl nekas nav izlemts un, ja šis dokuments nonāks Saeimā, tad par tā skatīšanu, visticamāk, būs atbildīga Ārlietu komisija. Šādā situācijā dokumentam būtu jāgūst atbildīgās komisijas atbalsts, bet pašlaik pie publiskajā telpā izskanējušajām šaubām diezin vai Ārlietu komisijas vairākums piekristu šī dokumenta virzībai uz ratifikāciju parlamentā.
Politiķis pauž gandarījumu, ka pēc diskusijas Saeimas komisijās ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pieņēmis lēmumu pagaidām nevirzīt izskatīšanai Saeimā ACTA. Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka pirms nolīguma ratifikācijas jābūt visaptverošai diskusijai par ACTA, informēja Saeimas Preses dienestā.
Diskusijas ilgs vismaz divus gadus
Deputāts pieļāva, ka diskusijas par ACTA, ņemot vērā arī to starptautisko kontekstu, varētu ilgt divus gadus. Debates ir gaidāmas arī Eiropas Parlamentā, un, ja dokuments tur tiks noraidīts, tad «tas vispār sabruks». Latvijai arī ir jāraugās uz procesiem citās valstīs, piemēram, lieli iebildumi pret nolīgumu ir Čehijā un Polijā.
«Savukārt, ja ACTA saturā nav kas tāds, par ko uztraukties, tad valdībām, kuras atbalsta nolīguma ratifikāciju, par to ir jāpārliecina sabiedrība. Bet tas vēl nav noticis,» norādīja Kalniņš.
Sīkāk komentējot Pavļuta lēmumu, tautas kalps akcentēja: «Man ir patiess gandarījums, ka ir sadzirdētas Saeimas Ārlietu komisijas un Cilvēktiesību komisijas organizētajās diskusijās sabiedrības pārstāvju paustās bažas par ACTA nolīguma varbūtējo ietekmi uz interneta lietotāju privātumu.»
Saeima jau sāk rīkot diskusijas
Ņemot vērā plašo rezonansi, kādu sabiedrībā izraisījusi plānotā Latvijas pievienošanās ACTA nolīgumam, Saeimas Ārlietu komisija un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vēl pirms līguma iesniegšanas Saeimā rīkoja ACTA veltītas diskusijas ar ekspertiem un sabiedrības pārstāvjiem, pavēstīja Saeimas Preses dienestā.
«Diskusijās pārliecinājāmies, ka sabiedrībā valda neizpratne un bažas par ACTA nolīguma būtību un iespējamajiem pamatbrīvību apdraudējumiem,» norāda komisijas priekšsēdētājs.
«Līdz ar to steigai ar ACTA ratifikāciju nav nekāda pamata - vispirms jāatbild uz sabiedrības uzdotajiem jautājumiem un jārīko plaša diskusija par šo būtisko starpvalstu līgumu. Pat ja sabiedrības pārstāvju bažām nav pamata, tās pienācīgi jāuzklausa un jāsniedz atbildes,» uzsver Kalniņš.
Latvijas iedzīvotāji neapmierināti
Jau rakstīts, ka ACTA ir starptautisks līgums starp Eiropas Savienību (ES) un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas paredz pušu starpā izveidot visaptverošu starptautisku ietvaru efektīvākai viltotu un pirātisku preču tirdzniecības ierobežošanai un izskaušanai.
Jau ziņots, ka Latvijas valdības pilnvarotā pārstāvja veiktā ACTA parakstīšana izraisījusi plašu neapmierinātību sabiedrībā.