/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9573258t1h517e.jpg)
Lielbritānijas iekšlietu struktūrās šobrīd tiek virzīts likumprojekts, ar kura palīdzību varasiestādēm būs vieglāk izsekot cilvēku soļiem globālajā tīmeklī.
Lielbritānijā stingrāk uzraudzīs interneta lietotājus
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Likumprojekts vēl nav pieņemts, taču kritiķi jau ir sasparojušies paust bažas, ka tas būs vēl viens instruments, ko likt lietā sabiedrības locekļu izspiegošanas nolūkā. Tomēr likumprojekta autori apgalvo, ka tā galvenais uzdevums ir varasiestādēm dot likumīgu iespēju vairāk uzzināt par aizdomīgu personu soļiem internetā, lai preventīvi varētu gādāt par nacionālo drošību, ziņo bbc.com.
Proti, likumā nosakot, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem 12 mēnešus būs jāglabā dati par klientu interneta pārlūkošanas vēsturi, tas nenozīmē, ka tagad tiks analizēti pilsoņu iepirkšanās paradumi vai interneta caurlūkošanas vēsture.
Tā vietā policija un drošības dienesti varēs iegūt tikai aizdomās turētās personas (vai tā būtu saistīta ar terorismu, cilvēku nolaupīšanām vai organizēto noziedzību) apmeklētā domēna nosaukumu, nevis pilnu sarakstu ar lapām, kuras caurlūkotas šajā domēnā. Piemēram, izmeklētāji varēs uzzināt, ka potenciālais noziedznieks ir apmeklējis BBC.com vietni, taču nezinās, vai viņš ir interesējies par ārvalstu ziņām, sporta notikumiem, vai caurlūkojis tikai zinātnes jaunumus.
Ja likumsargi vēlēsies iegūt detalizētāku informāciju, viņiem aizvien būs nepieciešams valdības līmenī izsniegts orderis. Ja «komunikācijas dati no sakaru operatora būs apzināti iegūti» bez šāda ordera saņemšanas, jaunā likumprojekta virzītāji piedāvā noteikt reālu cietumsodu - līdz pat diviem gadiem aiz restēm.