Tēju vākšana turpinās – nekas nav nokavēts! (11)

Pirmajā mirklī var šķist, ka tas ir vienkārši – saplūkt zāles, atnest mājās, izkaltēt un var lietot. Kas gan to neprastu, bet...

"Tā vis nav, jo ir jāzina, kad kurš augs ir vācams, kas ir vērtīgākais konkrētajam augam (saknes, ziedi, lapas, laksti vai augļi). Tāpat no svara ir pareiza uzglabāšana, un, protams lietojums," zina stāstīt tēju pazinēja Baiba Kantmane. 

Zālītes vācamas līdz ar sauli līdz pusdienlaikam

Augus vāc sausā laikā, un vislabāk to darīt līdz pusdienlaikam. Tie nebūtu jāvāc rīta rasā vai lietainā laikā, jo pēc tam tos grūti izžāvēt. Patiesībā pašā drogā jau ir dabīgais mitrums. Ja tas tiek papildināts vēl no ārpuses, žūšanas laikā augā var notikt neatgriezeniski sabrukšanas procesi, līdz ar to samazinās aktīvo vielu daudzums.

Tāpēc vislabāk drogas vākt dienas pirmajā pusē līdz pusdienas laikam, jo pēc tam mazinās to aktīvo vielu daudzums.

Kā uzsver Baiba Kantmane, vislabāk zālītes vākt viena gada patēriņam, bet precīzs optimālais glabāšanas periods katram ārstniecības augam ir atsevišķi nosakāms.

Kas tad īsti vācams vasaras otrajā pusē?

Jūlijs ir vispiemērotākais laiks lakstu drogu sagatavošanai – var ievākt līdz pat 24 lakstu drogas. Lakstu droga ir auga virszemes daļa: vai nu viss augs pilnībā (stublāji, zariņi ar lapām, ziediem un arī augļiem), vai 15-30 cm, retāk līdz 50 cm garas ziedošu augu galotnītes.

"Dodoties pļavā, iepriekš jāsagatavojas. Atsevišķi augi, piemēram, pelašķi un asinszāle, nav viegli nolaužami. Lai neizpostītu augu sakneņus, ieteicams tos nogriezt ar līdzpaņemtajām dārza šķērēm vai nazi," uzsver tēju pasaules pazinēja. "Un atcerieties pļavai palūgt atļauju. Pirms ievācat konkrētus augus, domās palūdziet pļavai atļauju noplūkt zāles un dot tām dabas spēku jūsu un jūsu ģimenes dziedināšanai."

Tāpat jūlijā var ievākt ziedu drogas, lapas un, protams, ogas – mellenes, avenes, upenes, meža zemenes u.c. Augustā jau sāk nogatavoties dažādi augļi, piemēram, pīlādžu un ķimeņu augļi.

Nežāvēt tiešos saules staros

Drogas vasarā labi var izžāvēt istabas temperatūrā, nelietojot mākslīgo siltumu. Tās žāvē, līdz 5 cm biezā slānī izklājot uz auduma gabala vai tīra papīra. Reizi dienā gan tās ir jāapgriež. Pēc trim četrām dienām augi ir sausi. Kārtīgi izžuvusi droga ir tad, kad stublāji un zariņi viegli, ar knikšķi lūst.

Žāvē labi vēdināmās telpās, bēniņos vai nojumēs, ievērojot atbilstošu temperatūru. Nevajadzētu žāvēt tiešos saules staros – tas stimulē vērtīgo sastāvdaļu zudumu.

Kā izrādās, lakstu žāvēšana, sasienot tos slotiņā, nav visai vēlama, jo tādējādi iespējama situācija, ka vēsā un lietainā laikā slotiņa iekšpusē sāk pelēt.

Lakstus var sagriezt 2-5 cm garos gabalos, var nobraucīt lapas, ziedus, augļus.

"Iesaku saplūktās zālītes ielikt saldētavā. Šī uzglabāšanas metode vairāk noderēs lapām, piemēram, visu veidu mētrām. Rudens-ziemas periodā sasaldētās lapiņas varēsit izmantot ne tikai tēju pagatavošanai bet arī kā lielisku garšvielu gaļas ēdieniem (raudenes, salvija) vai desertiem (piparmētra, citronmētra, baziliks)," stāsta Baiba Kantmane.

Kur glabāt?

Vasarā vākto drogu glabāšanai piemēroti ir stikla trauki un papīra vai drēbes maisiņi. Polietilēna maisiņi gan ir ļoti ērti, jo tiem ir laba caurredzamība, taču tie ir labvēlīga vide kaitēkļu attīstībai. Drogas uzglabā tumsā. Tēju neglabā pārāk ilgi, sevišķi smaržīgo. Krājumi jāatjauno katru gadu.

Lakstu drogas veselībai

No lakstu drogām visbiežāk gatavo uzlējumus, tie der arī ikdienas tēju sastāva dažādošanai. Lakstu drogas izmanto ēstgribas rosināšanai un gremošanas procesa veicināšanai, tām ir urīndzenoša darbība, pretiekaisuma darbība, nomierinoša darbība, atkrēpojoša darbība, kā arī citi farmakoloģiskās darbības virzieni.

Biežāk lietojamie laksti

Rasaskrēsliņa (raspodiņa) laksti – izcila droga!  Neaizstājama pretiekaisuma tēja, piemērota tieši mums, sievietēm. Ievāc, ja tevi nomoka mēnešreižu traucējumi, sāpes, ginekoloģiska rakstura iekaisumi. Ziedus esam nokavējušas, bet lapas var ievākt līdz augustam.

Tīruma vijolīte – zied maziem, baltiem ziediņiem. Var vākt arī trejkrāsu vijolīti, bet tā aug daudz retāk. Divējāda iedarbība – gan atkrēpojoša, gan urīndzenoša.

Maura sūrene (cūkmauriņš) – lieto urīnceļu iekaisumu, nieru problēmu gadījumos.

Tīruma kosas laksti – spēcīgs urīndzinējs, bet ar kairinošu iedarbību (nepatiks, ja ir problēmas ar nierēm). Parasti izmanto kopā ar bērza lapām, mazina sāļu uzkrāšanos, uzlabo locītavu veselību, bet lieto tikai tad, ja zini, ka nieres ir veselas. Uzmanību! Tīruma kosu nedrīkst sajaukt ar citām sugasmāsām.

Māteres laksti – aug savvaļā, bet ir arī dārzos. Gan nomierinošs, gan sirdsdarbību uzlabojošs efekts.

Mazais mārsils – aug gan savvaļā, gan dārzos kā garšaugs un krāšņumaugs, smaržīgs (līdzīgs timiānam). Ļoti efektīvs pret klepu.

Raudenes laksti – lieto ne tikai kā garšaugu. Piemīt nomierinoša un gremošanu veicinoša darbība. Atceries, ka visi garšaugi, kuriem ir ēteriskās eļļas un rūgtena, kairinoša garša, ieteicami gremošanas veicināšanai. Grūtniecēm jākonsultējas ar ārstu!

Meža zemenītes – tās gan visi cenšas apēst svaigas, bet, ja nejauši atrodi sārtu izcirtumu, salasi arī kaltēšanai – nenožēlosi! Liec pie tējām, jo dzelzs, kas ir meža zemenītēs, ir ļoti svarīga asinsradei! Zemenītes žāvē saulē, jo tās ātri jāatbrīvo no mitruma. Ja nav tādas iespējas, to vari darīt arī cepeškrāsnī.

DROGU VĀKŠANAS KALENDĀRS

Jūlijs: adoniss (laksti); amoliņš (laksti); anīss (augļi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); avene, meža (augļi). biškrēsliņš (ziedi); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); māllēpe (lapas); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); melisa (lapas); mellene (augļi); nātre (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); puplaksis (lapas); rasaskrēsliņš (laksti); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); strutene, lielā (laksti); sunītis (laksti); ūdenspipars (laksti); upene (augļi); vērmele (laksti); vīgrieze (ziedi); vijolīte, trijkrāsu (laksti); zaķpēdiņa, dumbrāju (laksti). 

Augusts: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); amoliņš (laksti); anīss (augļi); aronija (augļi); asinszāle (laksti); augstiņš (laksti); avene, meža (augļi); baldriāns (saknes un sakneņi); biškrēsliņš (ziedi); blaktene (saknes); ceļteka (lapas); deviņvīruspēks (ziedi); ieva (augļi); Islandes ķērpis (laponis); kaķpēdiņa (ziedi); lupstājs (saknes); mārsils (laksti); mātere, piecdaivu (laksti); melisa (lapas); mellene (augļi); miltene, mūžzaļā (lapas); panātre, baltā (ziedi); pelašķis (laksti); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pīlādzis (augļi); piparmētra (lapas); plikstiņš, ganu (laksti); puplaksis (lapas); rasaskrēsliņš (laksti); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); rozes (augļi); strutene, lielā (laksti); ūdenspipars (laksti); vaivariņš, purva (laksti); vērmele (laksti); zaķpēdiņa, dumbrāju (laksti). 

Septembris: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alteja (saknes); aronija (augļi); baldriāns (saknes un sakneņi); blaktene (saknes); brūklene (lapas); ceļteka (lapas); ieva (augļi); kalme (sakneņi); lupstājs (saknes); miltene, mūžzaļā (lapas); ozolpaparde, melnā (sakneņi); pabērzs (augļi); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pienene, ārstniecības (saknes); pīlādzis (augļi); raudene (laksti); retējs, meža (sakneņi); rozes (augļi); skābene, blīvā (saknes); vaivariņš, purva (laksti); vilkābele, asinssārtā (augļi); zirgkastanis (augļi). 

Oktobris: ālante, helēniju (saknes un sakneņi); alkšņi (augļkopas); alteja (saknes); baldriāns (saknes un sakneņi); blaktene (saknes); brūklene (lapas); ieva (augļi); kalme (sakneņi); ozolpaparde, melnā (sakneņi); pabērzs (augļi); kadiķis (augļi); peonija, neparastā (saknes un sakneņi); pienene, ārstniecības (saknes); pīlādzis (augļi); rozes (augļi); skābene, blīvā (saknes); vilkābele, asinssārtā (augļi); zirgkastanis (augļi). 

Novembris: alkšņi (augļkopas); miltene, mūžzaļā (lapas); kadiķis (augļi); skābene, blīvā (saknes). 

Decembris: alkšņi (augļkopas).  

Recepte ar aromātiskām un veselīgām drogām, kuru varat izmantot gan kā tēju, gan piedevu vannai:

Aveņu laksti

Ugunspuķes ziedi

Ūdensmētras lapas

Upeņu lapas

Pelašķu ziedi un lapas

"Visus no uzskaitītajiem augiem vēl var pagūt salasīt: avene ir ļoti vērtīgs augs, no kuras varat ievākt gan lapiņas un nobriedušos augļus, gan auga kātus, tā sauktos aveņu kaulus. Lietojot aveņu tēju, būsiet pasargāti no vīrusu slimībām. Ugunspuķei ievāc ziedošo daļu, kad uzziedējusi ir aptuveni puse no zieda; tā kā ūdensmētras sastāvā nav mentola, šo tēju var lietot ikviens, upenes lapas ir vitamīniem bagāta droga, ar izteiktu aromātu un patīkamu garšu, pelašķis - lielisks augs gremošanas sistēmas profilaksei un klepus ārstēšanai," atklāj Kantmane. "Iesaku visus tējas komponentus glabāt atsevišķi, izvēloties tējas proporcijas atbilstoši vajadzībai."

Grūtniecēm pēdējā grūtniecības trimestrī jākonsultējas ar ārstu par šādas tējas lietošanu uzturā, jo tās sastāvā ir aveņu laksti.

Tēja ir ļoti garda, tādēļ ļoti garšo bērniem. Baiba iesaka augustā sagriezt un izkaltēt arī ābolus un cidonijas, ko pievienojiet tējai: "Šāds tējas maisījums noderēs ikvienam, jo ir vitamīniem bagāts, spēj pasargāt no saaukstēšanās un ātrāk atgūties no tās, ja tomēr esam saslimuši!"

Atcerieties – ja, lasot zālītes, domāsim par sevi un saviem mīļajiem, drogu spēks būs lielāks.

Materiāls sagatavots sadarbībā ar tēju pazinēju Baibu Kantmani un grāmatu “Zaļā aptieka”.