Pasaule pēdējo gadu laikā lēnām virzās bezskaidras naudas norēķinu virzienā, cilvēkiem un uzņēmumiem atsakoties no banknošu un monētu izmantošanas, dodot priekšroku maksājumu kartēm un dažādiem digitālo maksājumu risinājumiem. Lai arī bezskaidras naudas modelis kopumā tiek uzskatīts par pozitīvu attīstību, daļa cilvēku riskē palikt ārpus jaunās sabiedrības, kurā tradicionālie naudas maki būs kļuvuši par vēsturi, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.
73 gadus vecā Majlīsa Jonsone dzīvo Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Viņa dzīvo aktīvu dzīvi, regulāri pārvietojas pa pilsētu un tiekas ar draugiem. Skaidras naudas izzušanas jautājums sievietē rada satraukumu.
«Es domāju, ka, ja skaidra nauda pazudīs pavisam, tā būs liela problēma. Manuprāt, tas notiek pārāk strauji. Ja ir sajūta, ka tā [bezskaidras naudas] sabiedrība nav domāta jums, tas rada nopietnas bažas,» norāda Jonsone.
Zviedrija jau šobrīd tiek uzskatīta par vienu no skaidru naudu vismazāk izmantojošajām sabiedrībām pasaulē. Kā iepriekš ziņoja aģentūra «Bloomberg», liela daļa Zviedrijas banku vairs nepieņem skaidru naudu, savukārt daudzi veikali, muzeji un restorāni pieņem tikai maksājumus ar maksājumu kartēm vai mobilos maksājumus.
Skaidra nauda norēķinos veikalos Zviedrijā tiek izmantota vairs tikai vienā no katriem pieciem darījumiem, un tas ir pusi mazāk nekā pirms pieciem gadiem.
Arī sabiedriskajā transportā braukšanas biļeti vairs nav iespējams nopirkt, maksājot skaidrā naudā.
Tiem cilvēkiem, kas nevēlas pielāgoties jaunajai kārtībai, dzīve var būt sarežģīta.
Ne visiem nepatīk skaidra nauda
Majlīsa Jonsone ir viens no šādiem cilvēkiem.
Ja viņa vēlas kādam no saviem draugiem atdot naudu par viņai digitāli nopirktu vilciena biļeti, Jonsonei jādodas uz banku.
«Nodeva [par pārskaitījumu] parasti ir 79 kronas [7,5 eiro]. Tas ir daudz. Protams, viņi vienmēr saka - jūs to varat izdarīt internetā bez maksas, bet tā ir problēma, jo daļa [cilvēku] nezina, kā to darīt,» stāsta Jonsone.
Savukārt vēloties samaksāt kafejnīcā, sieviete ļoti bieži sastopas ar situāciju, ka skaidru naudu no viņas nepieņem, tāpēc nākas maksāt ar karti.
Zviedrijas Tehnoloģiju institūta profesors un maksājumu sistēmu eksperts Niklass Arvidsons atzīst, ka daļai iedzīvotāju, it īpaši gados vecajiem cilvēkiem, var rasties nopietnas grūtības ar iekļaušanos bezskaidras naudas sabiedrībā.
Skaidras naudas «nāve»
Vai Zviedrija gūst labumu no skaidras naudas izzušanas?
«Ja šo jautājumu aplūko no makroekonomiskās perspektīvas, tad jā. Elektroniskie maksājumi ir ātrāki, tie kopumā izmaksā mazāk, un tie padara maksājumu sistēmu efektīvāku,» norāda Arvidsons, piebilstot, ka bezskaidras naudas sistēma arī padara sarežģītāku izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī samazina iespējas veikt nelielas zādzības.
Tomēr bezskaidras naudas sabiedrības nostiprināšanās arī ir saistīta ar zināmiem riskiem - bezskaidras naudas norēķinus lielākoties apkalpo privāti uzņēmumi un tas aktualizē patērētāju personīgās informācijas drošības jautājumu. To atzīst arī Arvidsons.
«Mēs varam nonākt situācijā, kad dažām komercbankām ir pārāk daudz varas. Tam pretstatā ir tehnoloģiju kompānijas, kas attīsta pakalpojumus, kas var konkurēt ar bankām. Cerams, ka mēs iegūsim nopietnas konkurences tirgu, kurā neveidosies oligopols - pārāk liela vara vien dažu spēlētāju rokās,» norāda eksperts.
Kā iepriekš vēstīja «Bloomberg», apgrozījumā esošās skaidrās naudas apjoms Zviedrijā 2017.gadā sasniedza zemāko līmeni kopš 1990.gada un bija par vairāk nekā 40% zem vēsturiski augstākā līmeņa, kas tika sasniegts 2007.gadā.
Saskaņā ar nesenas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, 36% zviedru skaidru naudu nelieto vispār vai lieto ļoti reti – vienu vai divas reizes gadā.
Zviedrija nav vienīgā valsts, kura apņēmīgi dodas pretī bezskaidras naudas nākotnei.
Indijas «brutālais» solis
Arī Indija sper soļus prom no tradicionālajiem skaidras naudas norēķiniem. Daļa sabiedrības gan uzskata, ka Indijas solis ir pārmērīgs un pat brutāls mēģinājums piespiest cilvēkus izvēlēties digitālos norēķinus.
Pirms apmēram gada Indijas valdība pieņēma lēmumu izņemt no apgrozības vairākas lielāko nominālu banknotes. Valstī arī tika izveidotas vairākas īpašas teritorijas, kurās banknošu un monētu lietošana netiek «iedrošināta».
Indijā ir arī īpaša ministrija, kas nodarbojas ar bezskaidras naudas sabiedrības veidošanas jautājumiem.
Tomēr Indija ir milzīga valsts, un aptuveni 270 miljoni tās iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Vai bezskaidras naudas nākotne šādā situācijā ir vēlama un iespējama?
Indijas finanšu laikraksta «Mint» redaktore Monika Halana pauž viedokli, ka Indijas valdību šādus soļus spert mudina vairāki faktori.
Valdība šādi vēlas samazināt ēnu ekonomikā apgrozībā esošās naudas īpatsvaru, kā arī apkarot terorisma finansēšanu.
Tajā pašā laikā valdību motivē arī vēlme veicināt sabiedrības «finansiālo iekļaušanos» un vispārējo ekonomikas modernizēšanos.
Halana norāda, ka bankām Indijas nabadzīgākajos lauku reģionos bieži vien trūkst personāla un resursu kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanai.
«Banku pakalpojumus nabadzīgajiem iedzīvotājiem vajag nodrošināt atbilstoši viņu vajadzībām, nevis atbilstoši piedāvājumam,» viņa piebilst.
