Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta pārpalikums šogad pirmajā ceturksnī bija 216 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Latvijas kārtējo maksājumu konta pārpalikums pirmajā ceturksnī - 3,4% no IKP
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē «makroekonomika.lv» centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile skaidro, ka pārpalikumu kārtējo maksājumu kontā 2018.gada pirmajā ceturksnī būtiski ietekmēja Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdes. Lai gan preču un pakalpojumu eksporta pieaugums bija lēnāks nekā iepriekšējos periodos, kopumā pieprasījums ārējos tirgos joprojām saglabājas noturīgs.
«Latvijas preču eksports turpina atspoguļot pozitīvus apstākļus starptautiskajā ekonomikā, lai gan eksporta izaugsme kļuva mērenāka, salīdzinot ar vidējo pieauguma tempu pērn. Šogad pirmajā ceturksnī preču eksporta gada pieauguma temps bija 7,5% (9,2% pērn). Pieklājīgo izaugsmes tempu piebremzēja preču eksporta kritums martā. To galvenokārt noteica pērnā gada augstā bāze, sezonāla rakstura faktori (graudaugu eksportā) un transportlīdzekļu reeksporta kritums. Lai gan iekšzemē saražoto preču eksports turpināja pieaugt, šogad pirmajā ceturksnī preču eksporta izaugsmi veicināja reeksporta kāpums. Arī preču importa attīstībai bija līdzīga tendence - tas pieauga par 5,8%, kas ir lēnāk nekā pērn (13,3%). Preču importa izaugsmē noteicošā loma bija reālo apmēru gada pieaugumam. Importa palielināšanos arī 2018.gadā turpina noteikt investīciju aktivitāte, ES struktūrfondu pieejamība, kā arī privātā patēriņa kāpums,» klāsta Vecgaile.
Viņa norāda, ka arī ienākumi no pakalpojumu eksporta 2018.gada pirmajā ceturksnī pieauga lēnāk (1,8% gada pieauguma temps), salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (5,6%), ko noteica transporta pakalpojumu eksporta sabremzēšanās. Savukārt pieaugumu veicināja telesakaru pakalpojumu un datorpakalpojumu, kā arī ārvalstu viesu tēriņu palielināšanās. Ārvalstu viesu tēriņu pieaugumu veicināja ārvalstu viesu skaita un viņu uzturēšanās ilguma kāpums par attiecīgi 15,3% un 14,3%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Lielāko iebraucēju skaitu turpina veidot viesi no Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas un Apvienotās Karalistes. Arī pakalpojumu imports turpināja augt (11,8%), ko veicināja transporta, sevišķi gaisa transporta, kā arī telesakaru, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu pieaugums.
Pēc Vecgailes minētā, pirmajā ceturksnī ES fondu līdzekļi Latvijas maksājumu bilancē ieplūda kopumā 372 miljonu eiro apmērā, tostarp visvairāk lauksaimniecības fondu veidā. Pēdējo pāris gadu laikā vērojama tendence, kad liela daļa lauksaimniecības fondu līdzekļu ieplūst kārtējo maksājumu kontā gada sākumā, turpmākajos ceturkšņos ieplūstot mērenāk. «ES fondu pieplūdums maksājumu bilancē kopumā gaidāms arī turpmākajos periodos,» viņa atzīmē.
Tāpat Vecgaile pauž, ka ārējo vidi turpmāk ietekmēs pēdējos mēnešos aktuālie notikumi, proti, pieauguši ģeopolitiskie, tirdzniecības tarifu, sankciju un politiskie riski.
Viņa informē, ka 2018.gada pirmajā ceturksnī aktīvi ārvalstīs, kā arī starptautiskās saistības samazinājās - attiecīgi par 1,8 miljardiem eiro un 2,3 miljardiem eiro. «Finanšu resursu būtiskākās plūsmas atspoguļo kredītiestāžu sektors līdz ar ārvalstu klientu noguldījumu Latvijā samazinājumu 2,4 miljardu eiro vērtībā. To atmaksai tika izmantoti portfeļieguldījumu aktīvi un citi kredītiestāžu aktīvi ārvalstīs. Šajā periodā samazinājās arī daļa valdības noguldījumu ārvalstīs, kurus veidoja pagājušā gadā aizņemtie resursi ārvalstīs, tos izmantojot galvenokārt starptautisko parāda vērtspapīru saistību atmaksai,» skaidro Vecgaile.
Pēc Latvijas Bankas datiem, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī ieplūda 157 miljonu eiro vērtībā, saglabājot pagājušā gada vidējo līmeni vienā ceturksnī. Lielākās plūsmas bija tirdzniecības, nekustamo īpašumu, enerģētikas un būvniecības nozarēs visvairāk no Nīderlandes, Igaunijas, Krievijas un Vācijas.