Sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu pēc 2020.gada ļoti svarīga loma būs pašreizējās un nākamās Latvijas valdības lobēšanas spējām ne tikai Briselē, bet arī personīgajās attiecībās ar lielāko donorvalstu valdībām, sarunā ar aģentūru pieļāva Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).
Komentējot Eiropas Komisijas (EK) pagājušajā nedēļā publicētos priekšlikumus ES budžetam pēc 2020.gada, deputāts uzsvēra, ka lielā cīņa ir sākusies, un vienlaikus pauda skepsi, ka vienošanos par budžetu izdosies panākt jau šogad. Viņa ieskatā lielākās bažas ir par to, kā budžets tiek pārdalīts pa reģioniem visā ES. «Izskatās, ka daļa budžeta, kas pienācās jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā, tiks pārdalīta vairāk par labu Dienvideiropai, lai gan tas nav tieši atspoguļots EK priekšlikumā,» skaidroja Pabriks.
Pēc viņa domām, EK un atsevišķas dalībvalstis, iespējams, vēlas, lai ar budžeta palīdzību tiktu veicināta vienas vai otras Eiropas politikas veiksmīgāka akceptēšana. «No Vācijas puses tas ir kaut kādā mērā saistīts ar Vācijas kancleres Angelas Merkeles sākotnējo ideju par migrantu un bēgļu kopīgo politiku. Bet atsevišķām valstīm, tajā skaitā Vācijai un Nīderlandei, pieļauju, ir vēlme budžetu izmantot, lai paņemtu naudu no tām valstīm, kurām ir konflikti ar EK par tiesiskuma un demokrātijas izpratni,» teica politiķis, piebilstot, ka ar šādu naudas pārdali tiek mēģināts veicināt politisko stabilitāti Eiropas dienvidos.
«Ja tas tā notiks, skatoties no Latvijas pozīcijām, mums būtu tas nebūtu izdevīgi. Mums nebūtu izdevīgi, ja nauda aizplūstu no tādām valstīm kā Polija. Lai gan eksistē strīds starp Poliju un EK, Polijai saņemot mazāk līdzekļus, tas veicinās antieiropeiska viļņa pacelšanos šajos reģionos un pasliktinās ES popularitāti,» uzsvēra EP deputāts, norādot, ka tāda līdzekļu pārdale nav godīga kaut vai tāpēc, ka austrumu reģioni ir veiksmīgāk izmantojuši ES naudu nekā valstis Eiropas dienvidos.
Pabriks vērsa uzmanību, ka EK piedāvā pārnest līdzekļus no vienas jomas uz otru, bet kopējo līdzekļu apjomu tas nepalielina. Kopumā deputāts EK priekšlikumus vērtē piesardzīgi, vēršot uzmanību, ka ļoti daudz kas būs atkarīgs no pašreizējas un, īpaši, no jaunās Latvijas valdības lobēšanas spējām ne tikai Briselē, bet arī personīgajās attiecībās ar lielāko donorvalstu valdībām.
«Ja ES nauda Latvijā neienāks, būs daudz grūtāk, bet valsts saimnieciskajai politikai ir jābūt virzītai uz to, lai paši ar saviem līdzekļiem spētu panākt maksimālu ekonomisko attīstību. Mēs nevaram turpināt paļauties uz naudas pārdalēm un plūsmām no Eiropas. Ir jāiegulda visas pūles, lai nostiprinātu Latvijas saimniecību, un Eiropas nauda maksimāli jāiegulda nevis īstermiņa projektos, bet jāinvestē kā labam saimniekam, lai pēc iespējas ātrāk nostātos uz savām kājām,» pārliecību pauda politiķis.
Jau vēstīts, ka EK pagājušās nedēļas trešdienā ierosināja par aptuveni 5% samazināt kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu, norādīts EK trešdien publicētajos priekšlikumos ES budžetam pēc 2020.gada.
Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā, EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt KLP un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu. Lai panāktu, ka šīs rīcībpolitikas dod augļus arī ar mazākiem līdzekļiem un pat kalpo jaunām prioritātēm, politikas jomas tiks modernizētas. Piemēram, kohēzijas politikai būs aizvien lielāka loma strukturālajā reformā un migrantu ilgtermiņa integrācijā, skaidro EK. Šo izmaiņu iespaidā budžets iegūs jaunu līdzsvaru, un pastiprināta uzmanība tiks veltīta jomām, kurās ES spēj palīdzēt visvairāk.
Norādīts, ka ES ir izvirzījusi savas politiskās prioritātes, un tagad tai vajadzīgi atbilstoši resursi. Kopumā EK ierosina 2021.-2027.gada ilgtermiņa budžetam noteikt 1135 miljardus eiro saistībās - 1,11% no ES27 dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI). Šāds saistību līmenis nozīmē 1105 miljardus eiro jeb 1,08 % NKI maksājumos. ES budžetā ir integrēts arī Eiropas Attīstības fonds (EAF) - galvenais instruments, ar ko ES finansē attīstības sadarbību ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna reģiona valstīm un kas līdz šim bijis starpvaldību vienošanās. Ņemot vērā inflāciju, tas pēc apmēra līdzinās pašreizējam jeb 2014.-2020.gada budžetam, ieskaitot EAF, norāda EK.
Vienlaikus tiek skaidrots - lai varētu finansēt jaunas, neatliekamas prioritātes, pašreizējais finansēšanas līmenis būs jākāpina. Šodienas investīcijas tādās jomās kā pētniecība un inovācija, jaunieši, digitālā ekonomika, robežu pārvaldība, drošība un aizsardzība ir nākotnes labklājības, ilgtspējas un drošības pamats. Piemēram, «Erasmus+» un Eiropas Solidaritātes korpusa budžets divkāršosies.
