Kad venecuēliete Jolanda Abreu aizgāja no darba pēc pieciem kardioloģes amatā nostrādātiem gadiem, viņa nespēja noticēt aprēķinātās kompensācijas apmēram. Hiperinflācijas dēļ nauda kļuvusi tik bezvērtīga, ka par spīti it kā lielajai summai viņa par to varētu atļauties vien tasi kafijas, vēsta aģentūra AFP.
Abreu stāsts nonāca mediju uzmanības lokā, kad viņa sociālajā tīklā «Twitter» publicēja čeku par 156 584,29 bolivāriem. Pēc pašreizējā melnā tirgus kursa tie ir nepilni 0,2 eiro.
«Karakasas Universitātes slimnīca man lūdza atnākt un paņemt čeku par naudu, kas uzkrājusies piecu darba gadu laikā, strādājot kā otrā līmeņa kardioloģijas un elektrofizioloģijas speciālistei,» rakstīja Abreu, prātojot, ko gan par to varētu nopirkt. «Varbūt tasi kafijas?»
2017.gada janvārī, kad viņa aizgāja no darba, kompensācijas vērtība būtu apmēram 38 eiro. Taču kopš tā laika hiperinflācijas dēļ naudas vērtība samazinājusies vairākas reizes.
Šonedēļ Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro paziņoja, ka minimālā mēnešalga tiks palielināta vairāk nekā divas reizes līdz 2 555 500 bolivāriem jeb apmēram 30 eiro pēc Venecuēlas centrālās bankas noteiktā kursa. Taču realitātē Venecuēlas iedzīvotājiem un pilsoņiem nākas izmantot melno tirgu. Saskaņā ar tā kursu minimālā alga atbilst vien 2,7 eiro, par ko var nopirkt divus kilogramus vistas gaļas.
Pašpasludinātā «strādnieku prezidenta» Maduro valdīšanas laikā tā ir jau 22. reize, kad tiek pacelta minimālā alga, taču atalgojums tik un tā nespēj tikt līdzi ārkārtīgi straujajai inflācijai. Maduro par prezidentu kļuva 2013.gadā pēc Ugo Čavesa nāves.
20.maijā Venecuēlā notiks vēlēšanas, kurās Maduro cer uz pārvēlēšanu. Opozīcija nolēmusi vēlēšanas boikotēt, tāpēc Maduro sāncenšu nebūs.
Venecuēlas valdība pie smagās ekonomiskās krīzes vaino Vašingtonu un opozīciju, kas ar «ekonomiskā kara» palīdzību gribot atņemt varu Maduro.
Konsultāciju uzņēmuma «Ecoanalitica» analītiķis Asdrubals Oliveross minimālās algas celšanu dēvē par «bezcerīgu», ņemot vērā milzīgo inflāciju un Venecuēlas nesabalansēto ekonomiku. Budžeta deficītu, kas ir apmēram 20% no IKP, valdība cenšas «aizlāpīt», drukājot vairāk naudas.
Abreu iztiku nopelna, sniedzot privātas konsultācijas, taču turpina strādāt arī valsts slimnīcās, kur apmāca jaunos ārstus. «Sanāk gandrīz piemaksāt, lai varētu strādāt. Sāpīgi noskatīties, kā jaunie ārsti pabeidz studijas un aizbrauc, bet es viņus saprotu. Mēs neesam nekādi naudaskāri blēži. Ar šīm algām vienkārši nevar izdzīvot,» viņa stāsta.
2017.gadā Venecuēlas vadošo universitāšu pētījumā tika aprēķināts, ka apmēram 87% iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Valdība gan apgalvo, ka šis rādītājs esot 23%.
