Izstrādās normatīvu nelegālā riepu importa mazināšanai

«Mēs noteikti aicināsim ministriju pievērsties nelegālajam importam, tāpēc, ka interneta tirgotāji, kas nemaksā dabas resursu nodokli apsaimniekošanas sistēmā (..) faktiski nepiedalās valsts nodrošinātajā sistēmā, kā riepai būtu jābūt apsaimniekotai. Pareizi būtu tā, ka tad, kad iedzīvotājs nopērk riepu, viņš jau ir samaksājis par to, ka tā tiek pārstrādāta. Ja šīs riepas tiek iegādātas internetā vai kaut kādā puspelēkā servisā, tad šie ir tie punkti, kur par riepu pārstrādi nav samaksāts,» sacīja Lūse.

Viņa skaidroja, ka patlaban Latvijā ir uzkrātas 47 000 tonnas nolietoto riepu, kas uzskatāmas par pašreizējās riepu apsaimniekošanas sistēmas sekām. Pēc asociācijas vadītājas teiktā, pašreizējā sistēma valstī paredz, ka riepu importētājs izvēlās maksāt dabas resursu nodokli par katru ievesto riepu tonnu vai arī, ja tas slēdz līgumu ar riepu apsaimniekošanas uzņēmumu, tas saņem dabas resursu nodokļa atlaidi un maksā riepu apsaimniekotāja par to, lai nolietotās riepas tiktu savāktas no servisa un aizvestas pārstrādei. Lūse kā galveno sistēmas problēmu izcēla to, ka daži riepu apsaimniekošanas uzņēmumi importētājiem nosaka dempinga cenu par riepu apsaimniekošanas pakalpojumiem un neizdara to, kas sākotnēji tika solīts - nesavāc riepas no servisa vai arī nenodod tās pārstrādei, tādējādi radot neapsaimniekoto riepu uzkrājumus.

«Ja tirgū parādās apsaimniekošanas sistēmas, kuras piedāvā nesamērīgi zemu cenu, tad tie importētāji, kas noslēdz līgumu ar šiem lētākajiem apsaimniekotājiem, viņi iegūst priekšrocību, jo viņiem cena par riepām ir vienkārši lētāka, un tā arī rodas tā negodīgā konkurence. Un tagad ir situācija, ka faktiski negodīgie uzņēmumi ir palikuši bez atbildības un situācija būs jārisina tiem, kas jau tāpat ir spēlējuši pēc noteikumiem,» atzīmēja Lūse.

Viņa norādīja, ka par minēto pārkāpumu pērn lieli sodi tika noteikti riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem SIA «Nordic Recycling» un SIA «Riepu bloki», tomēr to pasludināto maksātnespējas procesu dēļ valstij noteikto soda apmēru piedzīt nebūs iespējams, tādēļ uzņēmēji, kas piedalās riepu apsaimniekošanas ciklā - gan pie importa, gan pie apsaimniekošanas, gan pie pārstrādes - apvienojās asociācijā, lai saprastu, kādas ir nozares aktuālākās problēmas, kuru risināšanai būtu nepieciešama arī valsts līdzdalība.

LRAA vadītāja skaidroja, ka patlaban LRAA plāno sekot līdzi tam, kā praksē tiks ieviesta jaunā nodrošinājuma sistēma riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Tāpat patlaban notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, lai noteiktu, kad riepa tapusi par otrreizējās lietošanas izejvielu un kad tā vēl joprojām uzskatāma par atkritumu un attiecīgi arī jāapsaimnieko. Vienlaikus asociācijas vadītāja uzsvēra, ka valsts līmenī ir būtiski domāt par atbildības noteikšanu tiem zemes īpašniekiem un valdītājiem, kuru īpašumā ir uzkrājušās riepas.

Taujāta, cik ilgs laiks būtu nepieciešams, lai likvidētu jau uzkrājušās 47 000 tonnas nolietoto riepu, Lūse sacīja, ka asociācijai patlaban nav konkrētas aplēses. Tomēr viņa uzsvēra, ka par ļoti labu soli uzskatāma jaunajā riepu apsaimniekošanas regulējumā iestrādātā norma, ka riepu apsaimniekošanas uzņēmumiem apsaimniekošanas sistēmā būs jāmaksā nodrošinājums, lai saņemtu licenci. «Respektīvi, tā būs uz priekšu jau samaksāta nauda, kuru gadījumā, ja tiks konstatēts, ka viņi nav nodrošinājuši apsaimniekošanu ar pārstrādi, varēs izmantot, lai nepārstrādāto riepu uzkrājumu pārstrādi nodrošinātu valsts,» norādīja LRAA vadītāja.

Viņa skaidroja, ka nolietotās riepas uzskatāmas par bīstamu atkritumu, līdz ar to tām noteiktā laika periodā būtu jānonāk līdz pārstrādei, lai tās lieki neuzkrātos un neradītu kaitējumu apkārtējai videi.

Kā ziņots, piektdien LRAA rīkoja preses konferenci, kurā klātesošos informēja par nozares aktualitātēm. Pasākuma laikā asociācijas pārstāvji iepazīstināja ar LRAA darbības mērķiem, uzdevumiem un iniciatīvām nozares sakārtošanā, ieskicēja kopējās tendences riepu apsaimniekošanā, kā arī informēja par riepu nomaiņas, nodošanas un uzturēšanas iespējām, sniedzot praktiskus ieteikumus.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts žurnālistiem norādīja, ka Latvijā ir būtisks nolietoto riepu vēsturiskais uzkrājums. Lai ar to cīnītos, LRAA īstenos kampaņu «10 konteineri – 10 Latvijas poligonos», kuras laikā tās biedri Latvijas atkritumu apsaimniekošanas poligonos izvietos 10 konteinerus, lai iedzīvotāji bez maksas varētu nodot nolietotās riepas. «Riepas būs iespējams pārstrādāt bez maksas. (..) Asociācija tās [poligonos nonākušās riepas] apkopos un vedīs uz rūpnīcām pārstrādei,» sacīja Aizbalts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) pauda gandarījumu, ka Latvijā ir izveidota asociācija, lai risinātu ar riepu apsaimniekošanu saistītus jautājumus. Viņš norādīja, ka gan valsts, gan uzņēmēju kopīgais mērķis ir padarīt riepu izmantošanas procesu ilgtspējīgu, videi draudzīgu un sabiedrībai saprotamu, kā arī ierobežot negodīgu konkurenci. «Mēs esam izdarījuši virkni grozījumu likumos, kas paredz daudz stingrāku kārtību atbildības sistēmās. (..) Mums būs vēl daudz jāinformē gan sabiedrība, it sevišķi uzņēmēji, kas strādā šajā nozarē, (..) par to, kā padarīt šo [riepu apsaimniekošana] procesu ilgtspējīgu,» uzsvēra ministrs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada marta beigās, apvienojoties vadošajiem riepu realizācijas un apsaimniekošanas uzņēmumiem, izveidota LRAA. Asociācijas darbība vērsta uz caurspīdīgas un atbildīgas riepu apsaimniekošanas ieviešanu visā nozarē. LRAA uzraudzības padomi veido LRAA biedru pārstāvji - SIA «Eco Baltia vide» direktors Jānis Aizbalts, AS «Latvijas Zaļais punkts» direktors Kaspars Zakulis, SIA «Laneks riepas» pilnvarots pārstāvis Jānis Garais, SIA «Auto starts» tirdzniecības pārstāvis Zigmārs Lapa un SIA «Inter Cars Latvija» pārstāvis Ivars Kregžde.