Eksporta pieauguma temps gada sākumā saglabājas straujš, norādīja Finanšu ministrijā (FM).
FM: Eksporta pieauguma temps gada sākumā saglabājas straujš
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2018. gadā februārī liecina, ka eksporta pieauguma temps gada sākumā turpinās. FM vērtējumā, tas ir pat vēl straujāks nekā pērn, neskatoties uz to, ka pērn preču eksporta vērtības pieauguma tempi bija visai strauji, un kopumā bija sasniegta vēsturiski augstākā eksporta vērtība. Februārī preču eksporta vērtība bija par 11,6% lielāka nekā pērnā gadā attiecīgajā mēnesī. Savukārt janvārī eksporta kāpums bija 18,1%. Tādējādi šā gada divos mēnešos eksporta pieaugums veidoja 14,8%.
Straujo eksporta pieaugumu nosaka galvenokārt ārējā pieprasījuma pieaugums galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Noturīga ekonomikas izaugsme gan Eiropas Savienībā (ES), gan Krievijā veicina pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Tā preču eksports februārī uz ES dalībvalstīm kopumā ir palielinājies par 8,3%, savukārt uz Krieviju par 17,3% gada griezumā.
Būtisks eksporta kāpums februārī ir fiksēts ne tikai uz tradicionālajiem noieta tirgiem, bet arī uz tādām valstīm, kuras neietilpst lielāko tirdzniecības partneru sarakstā, piemēram, ASV un Turciju. Eksports uz šīm valstīm palielinājies vairāk nekā par 30% februārī. Ārējā pieprasījuma kāpums atspoguļojas arī Latvijas apstrādes rūpniecības datos, jo Latvijā saražoto preču apgrozījums eksportā februārī palielinājās par 9,9% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
«Lai arī preču eksporta izaugsmē fiksēta vairākās preču grupās, taču kopējo eksporta kāpumu nodrošināja trīs grupas, proti, lauksaimniecības un pārtikas preces, koksne, kā arī mehāniskas un elektroierīces. Tās ir lielākās preču eksporta grupas un kopā veido 56,2% no kopējā preču eksporta februārī,» informēja FM.
Lauksaimniecības un pārtikas preču grupas eksports ir palielinājies par 20,3%, pieaugot gaļas, augļu, zivju izstrādājumu un alkoholisko dzērienu eksportam. Taču, noteicošā loma pārtikas produktu straujam kāpumam bija graudaugu eksporta pieaugumam uz Turciju, Nigēriju, Dāniju, Spāniju un Lībiju. Graudaugu eksporta vērtība palielinājās gandrīz četras reizes un kopumā bija straujāka nekā pārējām pārtikas produktu eksportam kopā. Tradicionāli lielāka graudaugu eksporta plūsma ir rudens mēnešos, kad tiek novākta raža, un straujš kāpums februārī visticamāk ir saistīts ar vienreizējiem pasūtītājiem. Līdz ar to tik pat straujš graudaugu eksportu kāpums turpmākajos mēnešos nav gaidāms.
Straujāko izaugsmi kopš pērnā gadā oktobra uzrādīja koka un koka izstrādājumu eksports, vērtībai palielinoties par 15%. Gandrīz pēc pusotra gada pārtraukuma, koksnes eksporta kāpums uz Lielbritāniju februārī pārsniedza divciparu skaitli. Pēc sterliņu mārciņas vērtības samazinājuma kopš 2016.gada vidus Latvijas koksnes eksports uz Lielbritāniju bija ļoti svārstīgs un labākā gadījumā palielinājās par dažiem procentiem. Taču februārī koksnes eksports uz Lielbritāniju pieauga par 51,9%, nodrošinot lielāko devumu koksnes eksporta kāpumā.
Savukārt mehānisko un elektroierīču eksporta kāpumu par 13,6% nodrošināja turbopropelleru dzinēju un mobilo telefonu eksports. Arī importa datos attiecīgajām precēm ir fiksēti līdzīgi pieaugumi, kas norāda uz re-eksporta kāpumu.
«Lai arī pašreiz eksporta kāpumu turpmākajos šī gada mēnešos nekas neapdraud, jo ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī un Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem turpmākajos mēnešos ir uzlabojies. Taču ir svarīgi atzīmēt, ka līdzvērtīgu eksporta pieauguma tempu kā februārī uzturēt ilgu periodu būs diezgan grūti un tas nav saistīts tikai ar ārējo pieprasījumu. Spēju apmierināt augošo ārējo pieprasījumu, tajā skaitā, ir atkarīgs arī no ražošanas kapacitātes,» pauda ministrijā.
FM norādīja, ka eksporta pieauguma tempi vidējā termiņā būs atkarīgi no veiktajām investīcijām tagad. «Investīciju aktivitāte apstrādes rūpniecības nozarē pēdējos gados bija ļoti vāja, taču pērnajā gadā tieši pēdējā ceturksnī investīcijas apstrādes rūpniecībā pieauga par 21,2%, kas ir pozitīvs signāls pie tik augstām jaudu noslodzēm,» piebilda ministrijā.
Kā ziņots, šogad pirmajos divos mēnešos Latvija eksportēja preces 1,892 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14,8% jeb 244 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 2,178 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 8,2% jeb 164,2 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 932,69 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% jeb 26,3 miljoniem eiro mazāk nekā janvārī, bet par 11,6% jeb 97,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,089 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% jeb 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā janvārī un par 8,4% jeb 84,4 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada februārī.
Ārējās tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 2017.gada februāri uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 45,4% līdz 46,1%.