Kongresam cenšoties novērst kārtējo valdības iestāžu darba apturēšanu, ASV Pārstāvju palāta ceturtdien apstiprinājusi federālo budžetu, kas paredz 1,3 miljardus dolāru lielus valdības tēriņus.
ASV Pārstāvju palāta apstiprina šī gada budžetu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidents Donalds Tramps jau paudis atbalstu abu partiju pārstāvju iepriekšējā vakarā saskaņotajam budžeta kompromisa variantam, lai gan Baltais nams atzinis, ka tas nepiepilda visas tā vēlmes.
Par likumprojekta apstiprināšanu balsoja 256 Pārstāvju palātas locekļi, bet pret - 167.
«Pārstāvju palāta tikko nobalsoja par mūsu armijas atjaunošanu, par mūsu robežu nodrošināšanu un par lielākā algu paaugstinājuma piešķiršanu mūsu karavīriem pēdējo astoņu gadu laikā,» pēc balsojuma paziņoja Kongresa apakšpalātas spīkers Pols Raiens.
Tagad galīgai apstiprināšanai likumprojekts nodots Senātam, cerībā, ka tur balsojums notiks līdz piektdienas pusnaktij, kad beidzas valdības iestāžu pagaidu finansējuma termiņš.
Kā ziņots, Kongresā trešdienas vakarā pēc nedēļām ilgas stīvēšanās beidzot tika panākta vienošanās par federālo budžetu 2018.finanšu gada atlikušajai daļai.
ASV likumdevējiem piecas reizes bija jāpieņem likumi par pagaidu finansējumu, lai valdības darbs turpinātos. Federālās valdības darbs šogad divas reizes tika apturēts, un trešā reize būtu nepatīkama republikāņu kontrolētajam Kongresam pirms novembrī paredzētajām starpvēlēšanām.
Panāktā vienošanās nosaka aizsardzības izdevumu līmeni, tai skaitā izdevumu palielināšanu armijai par 2,4% līdz 700 miljardiem dolāru, pārsniedzot 2017.gada līmeni par 61 miljardu dolāru.
Tramps un citi republikāņi vairākkārt bija cēluši trauksmi par to, ka budžeta ierobežojumu dēļ nepietiek līdzekļu armijai.
Nemilitārie pašmāju izdevumi sasniegs 591 miljardu dolāru, pieaugot par apmēram 10%.
Likumprojekts paredz arī apmēram 1,6 miljardus dolāru fizisku barjeru un nožogojumu būvēšanai gandrīz 160 kilometru garumā uz robežas ar Meksiku.
Lai gan tas neparedz atņemt finansējumu tā sauktajām patvēruma pilsētām, kur varasiestādes neveic pasākumus pret nelegāliem imigrantiem, kas nav izdarījuši noziegumus, tas arī neparedz aizsardzību vairāk nekā miljonam imigrantu, kas nelegāli ieradušies ASV kā bērni.
Demokrāti tomēr var būt apmierināti ar to, ka šis likumprojekts paredz palielināt izdevumus tādām jomām kā infrastruktūra, izglītība un cīņa pret opiātu krīzi.