Šodien notika Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā sprieda par regulējumu čaulas kompāniju ierobežošanai.
Preses konference pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Finanšu sektora attīstības padomes sēde notika plkst.10, bet pēc sēdes tiek rīkota preses konference.
Preses konferencē piedalās Ministru prezidents,finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS),Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.
Reizniece-Ozola stāstīja, ka sēdē plānots apspriest Finanšu ministrijas, FKTK un LKA priekšlikumus čaulas kompāniju darbību ierobežošanai.
Padome plāno izskatīt priekšlikumus un vienoties par termiņiem to ieviešanai. Tāpat plānots, ka līdz šā gada aprīļa sākumam tiks sagatavoti attiecīgi likumprojekti, ko pēc Lieldienu brīvdienām izskatīs valdība un nodos tos Saeimai apstiprināt steidzamības kārtā.
«Būtiskākos grozījumus vajadzētu pieņemt līdz aprīļa vidum, laifinanšusektoram būtu skaidri spēles noteikumi,» piebilda finanšu ministre.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, ņemot vērā pēdējā laika notikumus un diskusijas par situācijufinanšusektorā, LKA rosinājusi valdību veikt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Tostarp asociācijā iepriekš norādīja, ka tā pilnībā atbalsta to, ka čaulas veidojumu apkalpošana ir būtiski ierobežojama un īpaši kontrolējama. «LKA ierosina, ka gadījumā, ja čaulas veidojums atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem, tad sadarbībai ar to būtu jābūt aizliegtai ar likumu. Mūsu ieskatā šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju,» informēja asociācijā.
Vienlaikus asociācijā piebilda, ka ir izskanējis priekšlikums par īpašas nodevas ieviešanu par čaulas veidojumu apkalpošanu, taču šajā gadījumā svarīgākais būtu, lai šāda nodeva neradītu iespaidu, ka tās nomaksa ir «atļauja rīkoties pēc vajadzības».
«Mūsu ieskatā šādas nodevas noteikšana, bez citiem ierobežojumiem sadarbībai ar čaulas veidojumiem vēl vairāk kaitēs Latvijas starptautiskajai reputācijai. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šāds sistēmas risku mazināšanas instruments nav starptautiski pieņemts. Strādājot pie risinājumiem, lūdzam vērtēt iespējamību, ka būs personas, kuras noteikto nodevu mēģinās apiet. Jābūt arī uzmanīgiem ar fiksētu rādītāju (riska koeficientu) vai jurisdikciju norādīšanu likumā/noteikumos, ko iespējams viegli apiet. Svarīgi ir tas, kāpēc čaulas veidojums ir izveidots, ko tas dara. Arī Igaunijas vai Latvijas uzņēmums var būt čaulas veidojums, kura mērķis ir naudas atmazgāšana unfinanšunoziegumu veikšana. Nodevas attiecināšana pēc jurisdikcijas vai līdzīga principa var veicināt «de facto» čaulas veidojumu reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu reģistrā. Mūsu ieskatā efektīvāks būtu skaidrs aizliegums sadarbībai ar jebkuru čaulas veidojumu, kas atbilst visiem trijiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 1.panta 15.1 punkta kritērijiem. Tam nepieciešami likuma grozījumi,» klāstīja asociācijā.