Jauno dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu izmaiņu dēļ lauksaimnieku dabasgāzes rēķini nedrīkst augt vairāk nekā par vidēji 10-15%, pirmdien pēc tikšanās ar AS «Latvijas gāze» meitasuzņēmuma AS «Gaso» pārstāvjiem sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
«Mums ir identificēti atsevišķi gadījumi, kad teorētiskais [dabasgāzes rēķinu] pieaugums varētu būt pat 30%. Mēģināsim kopīgi atrast risinājumu, lai sadārdzinājums nebūtu tik liels. Protams, atsevišķiem uzņēmumiem būs mazāk jāmaksā un citiem vairāk, bet galvenais, lai vidēji pakalpojums nesadārdzinātos vairāk nekā par 10-15%,» uzsvēra Lazdiņš.
Viņš piebilda, ka tikšanās laikā puses identificēja situācijas, kuras vēl jāizdiskutē. Tostarp gadījumus, kad dabasgāzes pieslēguma jaudas ir lielākas nekā līdz šim izmantots vai plānots tuvākajā laikā izmantot. Šādos gadījumos esot jāsakārto dokumentācijā attiecībā uz pieslēgumiem. «»Gaso» atzina, ka lauksaimniecība ir specifiska ar savu sezonāli lielo dabasgāzes patēriņu, kurš pēc sezonas vairs nav nepieciešams. Līdz ar to mēģināsim kopīgi atrast kaut kādu kompromisu attiecībā uz šo situāciju,» teica Lazdiņš.
Biedrības priekšsēdētājs piebilda, ka šīs nedēļas laikā «Zemnieku saeima» plāno sazināties ar saviem biedriem, lai apzinātu aktuālo situāciju. Katru individuālu gadījumu var risināt un «Gaso» plāno piedāvāt optimāli labāko piedāvājumu, atzina Lazdiņš. Pēc nedēļas puses plāno tikties, lai izdiskutētu paveikto un rastu turpmākos risinājumus.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Gaso» sezonālā biznesa pārstāvjiem piedāvā slodzes samazināšanu uz laiku, nesezonas laikā noplombējot liekās pieslēguma jaudas un katlus. Tādējādi būtu jāsedz tehniskās pieslēguma slodzes samazināšanas un atjaunošanas izmaksas, kā arī daļa no fiksētās maksas par pieslēgumu brīdī, kad jauda tiek atkal pieslēgta. Tas būtu kāds koeficients, par kuru «Gaso» vēl jāvienojas ar lauksaimniekiem.
«Gaso» valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane atzīmēja, ka tādējādi nesezonas laikā fiksētā maksa par pieslēguma uzturēšanu saimniecībām samazinātos.
Gan ar «Zemnieku saeimu», gan siltumuzņēmumu pārstāvjiem ir panākta vienošanās, ka līdz nākamajai pirmdienai organizācijas biedri sagatavo iesniegumus, lai «Gaso» klientu konsultanti varētu strādāt jau ar konkrētiem uzņēmumiem un gadījumiem, meklējot risinājumus, piebilda Pētersone-Godmane.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka «Gaso» jaunajā tarifu projektā ir paredzētas tarifu struktūras izmaiņas, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa daudzuma. Vienlaikus tarifu projektā paredzēts samazināt mainīgo maksu, ko piemēro par patērēto dabasgāzes daudzumu. Tādējādi tarifu struktūra tiek tuvināta sistēmas operatora pakalpojuma nodrošināšanas izmaksu struktūrai.
«Gaso» ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. Kompānija «Gaso» darbu sāka pērn 1.decembrī, bet 8.decembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) padome «Gaso» izsniedza licenci dabasgāzes sadalei. Licence komersantam izsniegta uz 20 gadiem - no 2017.gada 7.decembra līdz 2037.gada 6.decembrim.
«Gaso» pamatkapitāls ir 39,9 miljoni eiro, kuru veido 39,9 miljoni akciju viena eiro nominālvērtībā.
