Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem

Dalīties draugiem E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: AFP/SCANPIX

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā.

Minētie likuma grozījumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Valdībā atbalstītais likumprojekts paredz noteikt skaidrāku maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu licencēšanas kārtību, kā arī noteikt jaunu kārtību maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbības uzsākšanai pārrobežā. Tāpat ar grozījumiem tiks ieviests diskriminācijas aizlieguma princips attiecībā uz maksājumu iestāžu piekļuves tiesībām savam maksājumu kontam kredītiestādē, lai spētu veikt komercdarbību.

Ar likumprojektu tiek ieviesti divi jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāk klientu naudas līdzekļi. Likumprojekts nosaka maksājuma ierosināšanas pakalpojumu sniedzēja, konta informācijas pakalpojumu sniedzēja un maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiesības, pienākumus un atbildību, tiem savstarpēji mijiedarbojoties.

Tāpat likuma grozījumi paredz ieviest pienākumu reģistrēt savu darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) tām personām, kuru sniegtajiem pakalpojumiem noteikts izņēmums un atbrīvojums no atbilstības likuma prasībām. Tās ir personas, kuras izlaiž maksājumu instrumentus, kas izmantojami ierobežotā tīklā, un kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro.

Ar likumprojektu tiek ieviestas arī stingrās autentifikācijas prasības maksājumiem internetā, elektroniskajiem maksājumiem vai maksājumiem, kas veikti, izmantojot attālināto pakalpojumu, kas varētu ietvert ar maksājumiem saistītu krāpšanas risku. Likumprojektā ir ietverta direktīvā noteiktā izvēles iespēja ieviest atvieglotu maksājumu iestāžu licencēšanas kārtību, pieļaujot, ka dalībvalsts var atbrīvot pretendentu no atsevišķu licencēšanas prasību izpildes, kā arī noteikt ierobežojumus šādas atvieglotās licences iegūšanai.

Likumprojekts paredz arī deleģējumu FKTK izdot iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvos noteikumus. Savukārt maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei ir jāizstrādā un jāuztur aktuāla iekšējās kontroles sistēma.

Likumprojekts arī paredz ieviest maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pienākumu izstrādāt savas darbības operacionālo un drošības risku novērtējumu, kā arī to regulāri, vienreiz gadā pārskatīt un iesniegt FKTK. Tāpat maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums apkopot statistikas datus par krāpšanas un prettiesisku darbību gadījumiem to darbībā, ko noteiktā kārtībā reizi gadā jāiesniedz FKTK.

Par likuma grozījumiem gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Uz augšu