Latvijas nelabvēļi situāciju finanšu sektorā izmanto savā labā, jo ir daudz politiķu un valstu, kam nevajag brīvu, neatkarīgu un plaukstošu Latviju, šādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V). Vienīgā informācija, uz kuru viņš gribētu paļauties, analizējot šī brīža situāciju Latvijas finanšu sektorā, ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtā informācija, bet viss pārējais, kas informācijas telpā parādās, esot dažādas spekulācijas.
Deputāts pauda ticību, ka KNAB veiktā izmeklēšana par kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču par kukuļņemšanu tiks veikta godīgi, ātri un taisnīgi, kas ir pats galvenais.
Pabriks piebilda, ka jābūt naivam, lai domātu, ka Latvijas nelabvēļi radušos situāciju Latvijā neizmantotu savā labā, jo viņi pilnīgi noteikti to dara, ja šāda iespēja tiek dota.
«Viena lieta ir atsevišķu banku un institūciju finansiālas intereses, kas grib KNAB darbību izmantot, lai radītu sev labvēlīgāku situāciju. Bet, domājot par vēlēšanām un Latvijas politiku kopumā, ir jūtams ārvalstu iespaids. Esmu gandrīz pārliecināts, ka Krievijas puse aktīvi darbojas. Tādēļ arī uzskatu, ka Aizsardzības ministrija deva ļoti pareizu vērtējumu, sniedzot attiecīgo paziņojumu un informējot par fotogrāfiju ar Rimšēviču, jo ne jau Indijas vai ASV reģionālie laikraksti vai mediji interesējas par Latviju vai Rimšēviču,» ir pārliecināts eiroparlamentāriets.
Pēc Pabrika domām, - attiecīgās fotogrāfijas izmantošana un noplūšana, kā arī informācija par robežšķērsošanu, vedina saskatīt gan informācijas kara pazīmes, gan psiholoģisko operāciju pazīmes, un tam ir mērķis izmantot KNAB darbību, lai parādītu, ka Latvija ir ļoti korumpēta, nestabila, ļaujot atsevišķiem spēkiem cerēt, ka tie varēs gūt lielāku ietekmi Saeimas vēlēšanās. «Domāt par to, ka nenotiek šādas operācijas ir vairāk nekā naivi, jo tās notiek un notiks. Redzam tādas Vācijā, Francijā, ASV un arī Spānijā. Arī šeit Krievijas un citu izlūkdienestu cilvēki ir iekšā,» uzsvēra EP deputāts.
Komentējot sabiedrības informētību un amatpersonu skaidrojumus par pēdējā laika notikumiem finanšu sektorā, politiķis vērsa uzmanību, ka lielākā daļa amatpersonu drīzāk nav pilnībā informētas par detaļām un viņām arī nebūtu jābūt pilnībā informētām, jo KNAB ir tiesības darboties neatkarīgi. Vienlaikus jebkurai tiesībsargājošajai institūcijai jāsaprot, ka skaidrojumos un informācijas atklātībā ir jāievēro proporcionalitāte.
«Jo vairāk mēs zinām par kādām institūciju operācijām, loģiski, ka sabiedrība prasīs plašāku skaidrojumu. Šādos gadījumos ir jāatrod balanss. Saprotu šīs grūtības tiesībsargājošajām institūcijām, jo tās nevar pateikt par daudz, lai neapgrūtinātu savu darbu, bet, ja tas jau ir plaši aizgājis, tad ir jādod pietiekami saprotamu skaidrojumu, kas ir galvenais, lai nebūtu spekulāciju. Ja radīsies daudz spekulāciju valsts iekšienē, tad spekulācijas var sagaidīt arī no ārpuses,» teica Pabriks, piebilstot, ka ziņkārība no sabiedrības - pamatota vai nepamatota - viennozīmīgi pastāv, bet jebkurš atklāts fakts no ārienes tiks izmantots pret Latviju. Tas tiktu darīts ne tikai tādēļ, lai grautu valsts tēlu, bet arī tāpēc, lai vājinātu Latvijas demokrātiju un neatkarību.
Politiķis atzina, ka radusies situācija negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, tomēr to iespējams vērst pozitīvā virzienā, ja ātri, strauji un veiksmīgi attiecīgās lietas tiks izmeklētas. «Man gan nepatīk, ka visas šīs lietas, gan situācija ar Rimšēviču, gan «ABLV Bank», gan «Norvik» banku notikušas vienā laikā, dodot lielu triecienu, kā arī cilvēki šīs lietas cenšas sasaistīt. Ja KNAB izdarīs labi savu darbu, tad būs iespējas parādīt savu tēlu labā gaismā,» pieļāva eiroparlamentārietis.
Pabriks arī uzsvēra, ka «banku jautājums» beidzot jāatrisina, lai būtu skaidrs, ka Latvijā nenotiek naudas atmazgāšana un «neiet cauri Ziemeļkorejas nauda». Viņš atgādināja, ka Latvijas sabiedrotie nepiedos, ka valsts sadarbojas ar Ziemeļkoreju, kas ir viena no potenciālā pasaules kara izcelsmes vietām.
«Ir lietas, kur ir sarkanā līnija un Ziemeļkoreja ir sarkanā līnija. Ja kāda banka uzskata, ka var darboties ar šāda veida diktatoriem, tad tā neko nesaprot,»
piebilda politiķis.
“I think this whole affair is more about national security than about banking security,” says Anders Aslund, a Washington-based expert on post-Soviet economies. “It is very unclear who is the real actor behind it.”https://t.co/WYc7wXy492— toomas hendrik ilves (@IlvesToomas) February 24, 2018
Jau vēstīts, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Latvijas Bankas prezidentu par kukuļņemšanu. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») paziņojumiem par «ABLV Bank» darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un «Norvik» banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar «Trasta komercbanku», ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija, izpildot Eiropas Centrālās bankas instrukciju, kopš 19.februāra uz laiku ir noteikusi «ABLV Bank» maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
«FinCEN» februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. Ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
«ABLV Bank» pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
